Sanda par jauno biznesu, kas jau izvērties par ģimenes uzņēmumu, stāsta: «Nezinu, kur Rihardam tās idejas rodas. Sākās ar to, ka viņš uz dzīvokli atnesa pirmos trumuļus. Teicu – vācies ar tiem trumuļiem, virumiem un skābuma mušiņām ārā no dzīvokļa, vīnu mēs varam nopirkt, nevajag taisīt. Bet Rihardam bija sapnis – par dienu, kad notiks lielā intervija, un tieši šodien, gaidot «Liesmu», domāju par to, kā tas viss ir saslēdzies – doma par interviju un reāls vīns.»
Sākums patiesi nav bijis tāds, kādu to nereti rāda filmās, kur bērni pārņem no paaudzes paaudzē turpināto arodu un seno vīna pagrabu. Bez īpaša mērķa process sācies kā eksperiments dzīvoklī, un pirmais vīns tika darīts no bērzu sulas. Palēnām, palēnām darbošanās šajā virzienā attīstījās, lai gan sākumā pat licies, ka, gādājot labu speciālo inventāru, notiek lieka naudas tērēšana. Dzīvoklis kļuva par mazu, un ražotne daļēji pārcēlās uz tēva privātmāju. Brieda doma par savas mājas celšanu ar piebūvi garāžai, telpas daļu atvēlot vīna darītavai. Un pavisam nesen, tieši pirms gada, ģimene pārcēlusies uz jauno māju Kocēnu pagasta «Primenēs», bet, starpsienu ar garāžu tā arī neuzbūvējot, visa telpa atvēlēta ražotnei.
RIHARDS UN SANDA vīna darītavā pie letes, kurai arī ir savs stāsts. Ārijas Romanovskas foto