Domāts — darīts: pagasta pārvaldnieks Atis Antons un kultūras un informācijas centra vadītāja Inna Krēsliņa Valmierā iegādājās heihēru un narcišu stādus, pundurskujenīšus un ielūdza ciemniekus satikties svētīgā darbiņā. «Pie mūsu Latvijas kontūras, kas iecerēta kā mazs baseins (cerams, izdosies šo ideju piepildīt), bijām vairāk nekā trīsdesmit cilvēku. Ģimenes, bērni, seniori, kāds atnūjoja, kāds, sevišķi jau tie, kas dzīvo patālāk no centra, atbrauca ar velosipēdiem, tuvākie atnāca kājām, un jauki padarbojāmies, lai ceļa malā uz Neikenkalnu uzziedētu mūsu Jumītis. Bija pat brīži, kad kādam nācās pagaidīt, jo visiem taču gribējās zemītē ielikt savu stādiņu,» stāsta Inna Krēsliņa, papildinot, ka diena un noskaņojums bijuši tik jauki, cilvēki apkārt tik gaiši, kā jau svētkos. Daudzkārt dzirdēts, cik labi būtu Neikenkalna promenādē pie balta galdauta satikties vai katru mēnesi. «Kultūras nama saimniecīte bija izcepusi plātsmaizes, pagasta pārvaldnieka Ata Antona sieva Guna — pīrādziņus, mūsu bibliotekārīte Brigita Jaunīte ieradās ar sieru, vēl kādam bija līdzi kāds našķis, un ar mīļām, Latvijai veltītām dziesmām atzīmējām svētkus. Pirmā, protams, skanēja «Pie Dieviņa gari galdi», godājām Gauju, vienojāmies «Svētvakarā», uz galda baltoja jau pirmie Neikenkalna ievu ziedi, bet lielākais gandarījums, ka cilvēki tomēr bija iznākuši no saviem dārziem un atsaucās akcijai,» tā I. Krēsliņa.
PULKĀ darbiņš sokas… Ata Antona foto