Ko būtisku nāktos zināt par Strenču novadu šodien?
Divas mūsu novadam svarīgas lietas – lauksaimniecība un meži. Cilvēki kopj zemīti un strādā mežā. Uz 1. februāri mums novadā uz gandrīz 376 kvadrātkilometriem bija 3347 iedzīvotāji. Tas ir retums Latvijā, ka mums novadā ir divas pilsētas – Strenči un Seda, kā arī divi – Jērcēnu un Plāņu – pagasti. Tajos rosīgi – pārsvarā graudkopībā, mazāk lopkopībā – strādā zemnieki. Mūsu novada lielais mežizstrādes uzņēmums Strenču MRS tagad jau pārpirkts un par savu centru izvēlējies Smilteni. Žēl, jo toreiz mums Strenčos Gaujas malā gateris skanēja dienu un nakti, tās bija arī vairāk nekā 300 darba vietas. Cilvēki ir pārprofilējušies savos darbos, pielāgojušies situācijai. Arī šodien mums novadā daudz individuālo meža izstrādātāju. Protams, lielākais nodokļu maksātājs novadā mums ir Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
Kas priecē un kas varbūt skumdina ikdienas darbā?
Priecē tas, ka novadā joprojām ir daudz cilvēku, kuri grib kaut ko darīt arī blakus savam tiešajam darbam, viņi cenšas sabiedrībai iedot vairāk, nekā to liek viņu sausais darbs pienākums. Priecē Strenču mūzikas skola, priecē mūsu pašdarbnieki – uz Dziesmu un deju svētkiem no tik maza novada aizbrauca vairāk nekā 100 dalībnieku! Ja paskatās procentuāli no iedzīvotāju skaita, tas ir labs cipariņš! Visvairāk satrauc neziņa saistībā ar solīto reģionālo reformu. Skumdina Sedas kūdrinieku lēmums pārcelt savu ražotni uz Burtnieku novadu, arī tas, ka šodien reāli Strenčos vairs ir tikai pamatskola ar vidusskolas nosaukumu. Neskatoties uz to, mēs joprojām ieguldām gana daudz, lai mūsu bērni skolā ne tikai iegūtu izglītību, bet arī attīstītos kā personības, piedaloties muzicēšanā, dejošanā, dziedāšanā, sportā… Mums ir gan hokeja laukums, gan ar personīgu iniciatīvu tapusi slēpošanas trase.