Kā tu nolēmi piedalīties Stipro skrējienā?
Iepriekšējos gados biju dzirdējusi, ka tiek rīkots šāds skrējiens, taču pati neapsvēru iespēju tajā piedalīties. Februārī mēs ar kursa biedreni Dagni sākām domāt, ka vajadzētu piedalīties kādā sportiskā aktivitātē, jo janvārī mēs gājām pārgājienā pa mežu 15 kilometrus. Tobrīd, vēl jokojoties, iedomājāmies, ka varētu pieteikties Stipro skrējienam, taču pēc tam es iedomājos, ka tad noteikti būs auksts laiks un es vēl neesmu fiziski gatava šādam pārbaudījumam, tāpēc biļeti nenopirku. Pēc pāris mēnešiem pienāca mana dzimšanas diena, un Dagne man uzdāvināja biļeti dalībai Stipro skrējienā. Turklāt viņa pierunāja piedalīties šajās sacensībās vēl vienu mūsu kursa biedreni – Aiju. Domāju, ka bez Dagnes entuziasma un motivācijas mēs nebūtu izlēmušas doties uz Ķegumu.
Kas, tavuprāt, cilvēkus aizrauj un ieinteresē tieši Stipro skrējienā?
Domāju, ka tā ir vēlme pārbaudīt, uz ko cilvēks ir vai nav spējīgs. Tas ir izaicinājums, kuru katrs pats var pieņemt. Iespējams, citi uzskata šīs sacensības par lielisku veidu, kā atpūsties un pavadīt brīvo laiku.
AR SMAIDU SEJĀ. Finišs sasniegts un saņemta piemiņas medaļa. Foto no personīgā arhīva