Kad aicinu uz sarunu, Gatis ir nevaļīgs – tad un tad netiekot, bet beigās nosaka: «Nu tad tiekamies ceturtdien, tad tāds brīvāks rīta cēliens.»
Kad desmitos no rīta tiekamies muzejā, viņš jau ir izbraucis laukus, izvedis pastaigā suni. Mūsu saruna sākas ar dziļu sašutumu par trakajiem lauku ceļiem, par neizdarībām apkārt. «Nolaižot tvaiku», varam sākt sarunu par Gati un viņa darbu.
* * *
Mana bērnība pagāja Naukšēnu pagasta «Ataugās», kur joprojām pavadu lielu daļu no sava laika – tur dzīvo mamma, kurai šogad palika 90 gadi, tur ir vistiņas, mežs, tīrumi, augļu un sakņu dārzs.
Kāds bija tavs ceļš līdz profesijai?
Naukšēnu vidusskolā ieguvu pamatskolas izglītību. Īsti negribējās turpināt mācības vidusskolā, ļoti gribējās ātrāk iegūt profesiju un sākt strādāt.
GATIS CERIŅŠ dodas uz Zemessardzes mācībām.