«Ezeriešos» pirmo reizi viesojāmies pirms pieciem gadiem. Pārsteidza Lodes muižas kādreizējās dzīvojamās mājas mūsdienīgais veidols, ne mazāk sajūsmināja arī lielā nama rosīgie saimnieki: vienā mājas galā Dzidra un Rihards Gredzeni, bet otrā — Vilma (Riharda māsa!) un Ārends Anšmiti. Riharda un Vilmas tēvam savulaik kā jaunsaimniecības veidotājam piešķirta šī Lodes muižas ēka. Tur tad arī abi dzimuši, auguši, garu, skaistu mūžu vadījuši, bērnus izaudzinājuši, mazbērnus un nu jau arī mazmazbērnus sagaidījuši. Pirms pieciem gadiem tapa skaits foto. Tajā abu kuplo ģimeņu vecāki cieši sadevās elkoņos, smejot, ka tā esot labāk citam citu dzīves vējos stutēt. Kad pēc pieciem gadiem turpat satiekamies atkal, «Liesmas» fotogrāfam Jānim rodas ideja jauneklīgos astoņdesmitgadniekus nofotografēt tieši tāpat. Viņiem tas nav divreiz jāsaka: Dzidra, Rihards, Vilma un Ārends atkal jestri ieķeras cits citam elkonī, sakot: «Prieks, ka joprojām esam ierindā, ka joprojām cits citu tā balstām tiešā un pārnestā nozīmē, ka mums ir spēks plašo košumdārzu abpus mājai arvien vēl pienācīgi sakopt, grantētos celiņus kā sendienās — tīrus un nogrābtus uzturēt. Viss ap māju pašlaik tik skaisti zied! Kustamies, cik spējam, katru dienu ir ko darīt, par ko gādāt, varbūt arī tādēļ mums nav laika novecot, lai arī, lūk, Rihardam septembrī būs jau 90, bet Vilmai 88. Gadiem nepadodamies!»
NORUNA. Kad Dzidra (no kreisās), Rihards, Vilma un Ārends atkal elkoņiem kopā nobildēti, top «Liesmas» un astoņdesmitgadnieku noruna tikties vēl vienam foto pēc pieciem gadiem. Turēsim pie vārda! Jāņa Līgata foto