Ko jūs darījāt, pirms izveidojāt «Akustiku»?
Artūrs: Ir nedaudz paceļots apkārt pasaulei, un esmu strādājis zvaigžņotos restorānos. Esmu strādājis Londonas restorānā «Texture» (latviski – tekstūra), kuram bija viena Mišelina (Michelin) zvaigzne, – tur četrus gadus nostrādāju par maiņas vecāko. Esmu stažējies arī vairākos trīszvaigžņu Mišelina restorānos. Pēdējo gadu nostrādāju kā privātais pavārs. Pieredze ir pietiekami daudz uzkrāta – esmu strādājis 16 gadus virtuvē.
Uģis: Mana sfēra vairāk ir viesu apkalpošana, un tur esmu nostrādājis jau 17 gadus. Tas ir tas, ko es mīlu darīt un, visticamāk, darīšu arī turpmāk. Es gan tik daudz neesmu braukājis pa pasauli, esmu lielākoties strādājis tepat Latvijā. Mana karjera sākās viesnīcā kā oficiantam. Tā es apguvu bāra kultūru un vīna kultūru. Pēc tam jau trīs gadus bija arī savs restorāns. Tā bija pirmā īstā dzīvesskola, kā tas viss notiek no paša sākuma. Tā ir viena sajūta, kad strādā kādam citam, un pilnīgi cita, kad strādā sev. Tad nav uzlikti kaut kādi noteikti standarti, bet tu vari būt patiess pret saviem viesiem un sevi. Vari darīt tā, kā pats redzi un kā liekas, ka varētu būt skaisti. Man ir prieks, ka mēs, visi trīs draugi, esam izveidojuši «Akustiku». Mēs visi esam pazīstami gadus desmit noteikti, mēs tajā laikā esam strādājuši viens ar otru, bet nekad visi trīs kopā. Ir brīnišķīgi, ka esam apvienojušies šādā komandā, jo visiem mums darbs ir sirdslieta, un mēs apkārt sev būvējam komandu, kurai deg acis par to, ko dara. Šeit runa ir gan par kulināriju, gan dzērienu pasauli un viesmīlību kā tādu.
Raivo: Es savu ceļu sāku Jelgavā, sapratu, ka vēlos redzēt vairāk. Devos uz Rīgu un sapratu, ka vēlos redzēt vēl vairāk. Tad pēdējos astoņus gadus esmu izbraukājis Šveici, Itāliju, Franciju – vairāk kā pavārs lieliem cilvēkiem. Tomēr esmu strādājis arī restorānos ar vienu, divām Mišelina zvaigznēm. Un tā beigās esmu atceļojis līdz Valmierai.
PIE «AKUSTIKAS» DURVĪM – no kreisās Uģis Bormanis, Raivo Ločmelis un Artūrs Taškāns. Ārijas Romanovskas foto