Talsenieks Reinis Sakne pirms četriem gadiem sāka dzīvot Rīgā un reizi nedēļā mēro ceļu no galvaspilsētas uz Talsiem un atpakaļ. Viņš atzīst, ka cilvēku interese par kopbraukšanu ir diezgan liela un līdzbraucēju atrašana grūtības nerada. Ja neizdodas nokomplektēt pilnu auto, viņš izmanto sociālā tīkla “Facebook” grupu “Talsi–Rīga, Rīga–Talsi”. Reiņa sākotnējais mērķis bija nosegt ceļa izdevumus, bet nu tas mainījies, – viņam patīk iepazīt jaunus ceļabiedrus. Puisis uzskata, ka kopbraukšana ir lielisks veids, kā uzzināt par jaunumiem dzimtajā pilsētā un iepazīt cilvēkus.
“Es kā šoferis jūtos absolūti droši un uzskatu, ka man nav par ko uztraukties. Līdzbraucēji ir tie, kuri riskē daudz vairāk, jo nekad nevar zināt, cik atbildīgs būs šoferis, vai mašīna būs tehniskā kārtība un pasažieris nokļūs līdz galamērķim. Būtu labi, ja varētu pirms brauciena noskaidrot, ar kādu auto šoferis brauc, bet līdzbraucēju grupās neviens šādu informāciju nepublicē. Viena no visdrošākajām metodēm ir braukšana ar pazīstamiem cilvēkiem,” iesaka Reinis.
Jaunietis uzskata, ka kopbraukšana ir labs pasažieru pārvadājumu nozares papildinājums. “Domāju, ka tā vienkārši ir laba alternatīva līdzīgā cenu kategorijā ar lielāku komfortu un iespēju socializēties. Tehnoloģiju laikmetā, kad iegrimt telefonā ir vieglāk nekā uzsākt sarunu ar svešinieku, tas ir lieliski!” savu pārliecību pauž Reinis.
Talseniece Paula Strādniece kopbraukšanas pakalpojumus izmanto apmēram gadu, – uz Rīgu viņa dodas reizi nedēļā un šoferus parasti atrod feisbukā. Par galveno ieguvumu viņa sauc iespēju nokļūt Rīgā ātrāk un lētāk – biļete līdz Rīgai maksā vidēji piecus eiro, bet kopbraukšanas grupā – vidēji trīs eiro. “Talsos šoferi visbiežāk atbrauc pakaļ uz mājām, un tas man kā studentei ir ļoti ērti, jo katru nedēļu ņemu līdzi smagas somas. Ir šoferi, kuri arī Rīgā pieved pēc iespējas tuvāk mājām, bet tas notiek daudz retāk. Bieži esmu vesta arī par brīvu. Reiz man bija jāsēž auto aizmugurē, jo šoferim blakus sēdēja milzīgs rotaļu lācis. Ja sanāk braukt ar svešiniekiem, parasti aplūkoju šofera profilu sociālajos tīklos un izpētu, vai mums ir kopīgi draugi. Parasti lielāku uzticību rada cilvēki, kuri raksta vienkārši un gramatiski pareizi,” pieredzē dalās Paula.
Bet agrākā līdzbraucēja Kristiāna Gulbe nu jau piecus gadus pati ir šofere un pa ceļam uz Rīgu itin bieži uzņem stopētājus. Jauniete zina, cik nepatīkami ir ilgi stāvēt ceļa malā, tāpēc cenšas būt atsaucīga. “Internetā savus pakalpojumus nepiedāvāju, uzņemu nejaušus līdzbraucējus. Dažreiz iegūstu labu sarunas biedru, bet dažreiz – labu mācību, jo ir cilvēki, kas pat “paldies” neprot pateikt,” saka Kristiāna. Arī kopbraucēja ar pieredzi Judīte Ozoliņkevica uzskata: “Galvenais ir respektēt vienam otru. Ir bijušas reizes, kad šoferis benzīntankā atstāj automašīnā mani vienu ar viņa personīgajiem dokumentiem un atslēgu aizdedzē, tātad viņš uzticas man un es – viņam.” Turklāt Judīte atgādina par vēl kādu ieguvumu no kopbraukšanas – samazinās auto skaits uz ceļa un dabai tiek nodarīts mazāks kaitējums.
Kopbraucēji ērtību dēļ gatavi riskēt un prot lieliski viens otru atrast sociālajos tīklos, bet atzīst, ka katrs brauciens var būt pārsteigums – nejauši satikušies cilvēki var kļūt par labiem paziņām, bet var arī, braucot kopā, nepārmīt nevienu lieku vārdu. Daiņa Kārkluvalka foto
___________________________________________________________________________________________
Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019