Kolektīvs pērn nosvinēja darbības divdesmit gadus, un vietējie priecājās, ka ikvienā lauku novadā, ciemā ir kāda nodarbe, šodien teiktu – zīmols, kas viņus raksturo. Ramatiešiem tā esot teātra spēlēšana.
«Ar skatuvi un teātri Ramatā retais ir uz jūs. Mūsu kolektīvam ir paveicies, ka teātri spēlē jauni un jau gados. Jaunākajam pie mums ir 18, vecākajam 62. Repertuāru varam izvēlēties dažādu, bet pārsvarā ņemu tos darbus, kas ies cilvēkiem pie sirds. Laukos neviens negrib skatīties kaut ko nopietnu, dziļi psiholoģisku. Cilvēki meklē situācijas no dzīves, lai var pasmieties, atpūsties,» pieredzē dalījās režisore Gunta Maskaviča, kas pērnajā sezonā iestudēja A. Niedzviedža lugu «Pēdējā griba», tā Vidzemē daudzviet jau skatīta.