Puisis stāsta: «Sākt ražot hērlinga nūjas nebija mana ideja. Kāds cits uzņēmējs mani aizsūtīja mācīties uz Īriju, lai es pēc tam varētu pie viņa strādāt. Īrijā nomācījos un nostrādāju divus gadus, taču uzņēmējam, kas mani turp nosūtīja, ar šo biznesu nekas nebija sanācis. Tā kā man ar īriem jau bija izveidojušies labi kontakti, viņi man piedāvāja veidot pašam savu uzņēmumu. Tagad šajā nišā darbojos nu jau sešus gadus.»
Artūrs domā, ka ir vienīgais Latvijā, kas kaut ko tādu ražo. Taču saistība ar Latviju īriem bijusi jau senāk — viņi te iepirkuši hērlinga nūju sagataves. Ar laiku gan sapratuši, ka lielo transporta izdevumu dēļ izdevīgāk no Latvijas vest jau gatavu produkciju.
Osis un tikai osis
Hērlings ir īru nacionālā spēle, un to pamatā spēlē tikai Īrijā un valstīs, kur dzīvo īri, pie tam nu jau gadu simtiem. Tikpat spēcīga šajā zemē ir arī tradīcija hērlinga nūjas izgatavot no oša.
Arī Latvijā aug oši, taču to koksne ir brūngana un tradicionālo nūju izgatavošanai neder. Tāpēc materiāls jāgādā no citām zemēm — Serbijas, Horvātijas, Ukrainas, Moldovas, kur aug baltais osis.
Lai arī Latvijā ražotnei konkurences nav, pasaulē tā ir liela, jo hērlinga nūjas top arī Ķīnā, Indijā, iespējams, vēl kur. «Daži mēģinājuši izmantot arī citus kokus, vēl citi nūjas taisījuši no stikla šķiedras un dažādiem citiem materiāliem, bet īriem osis ir līdzīgi kā mums Jāņi, kas jāsvin īstajā laikā. Tā ir tautas tradīcija,» saka Artūrs.
Hērlinga nūjas, protams, top arī Īrijā. Pirms desmit gadiem šajā biznesā strādājuši ap 360 nūju ražotāji, tagad, spriež Artūrs, to būšot vēl vairāk. Un arī vajadzība pēc nūjām arvien ir liela. Nūju laušana īriem esot daļa no spēles, jo, ja pretiniekam tā tiek salauzta, paiet laiks, kamēr viņš dabū jaunu, un tobrīd komanda spēlē mazākumā. Tāpēc nūjas viņi lauž bieži un to arī vajag daudz.
ARTŪRS STIKIŅŠ rāda vienu no ražotnē Cempos tapušajām hērlinga nūjām. Jāņa Līgata foto