Bez tās dienas namatēva un Valmieras pašvaldības struktūru darbiniekiem zālē bija teju visi dažāda ranga mācību iestāžu vadītāji no Valmieras, arī viņu kolēģi no apkārtējiem novadiem kopā ar savu pašvaldību vadītājiem, arī daudzi uzņēmēji, kuri pārstāvēja dažādu profilu un dažādu apjomu biznesu, Valmieras ražošanas uzņēmumu smagsvarus ieskaitot.
Pēc Jāņa Baika īsa ievada sekoja triju profesionālās izglītības mācību iestāžu prezentācijas. Lai man piedod Valmieras Mākslas vidusskolas direktora pienākumu pildītāja Iveta Gudeta, pati pirmā runātāja, taču viņas rādītais un stāstītais tomēr nebija paredzēts klausītājiem, kuru vidū bija daudz darba devēju, šādu nenoliedzami profesionāli nostrādātu un vizuāli interesantu piedāvājumu var un vajag rādīt pamatskolas pēdējo klašu audzēkņiem un viņu vecākiem, nevis pieaugušiem cilvēkiem – uzņēmējiem. Un tas šoreiz nav tikai lecīga žurnālista viedoklis vien. Pieļauju, ka te arī pasākuma rīkotāju vaina – varbūt vajadzēja iepriekš paraudzīt, ko ar vislabākajiem nodomiem cilvēks gatavojas celt priekšā… Precīzas un auditorijai domātas bija abas pārējās prezentācija, ar kurām uzstājās Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.
STRĀDNIEKUS JOPROJĀM MĀCĀM PAŠI! Kā arvien ļoti konkrēts un konstruktīvs savā komentārā, pat divos, piektdienas pasākuma diskusiju sadaļā bija SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings: kā liecinot aptauja viņa vadītajā uzņēmumā, 80% strādājošo pašreizējais maizes darbs nav tā profesija, ko viņi savulaik apguvuši.