Partija ZZS šajās vēlēšanās jau sevi novadā pieteica.
Pret partijām esmu noskaņots skeptiski. Katrai no tām ir administrācija un budžets, kas regulāri jāpapildina. Tādēļ uzskatu, ka pašvaldībā no kādas partijas ievēlētam deputātam pēc tam ir jālemj tā, lai arī partijas budžetam kaut kas tiktu.
Novadā gan lielāka uzticība joprojām bija vēlētāju apvienībām un to programmām.
Iespējams, ka cilvēki programmas tiešām sāk skatīt vairāk, taču uzskatu, ka pašvaldību vēlēšanās joprojām galvenā balsošana notiek par sarakstos iekļautajām personām. Kad kāda partija nu lielās ar uzvarām vairākos novados, ir uzvarējusi ne jau šī partija, bet novadā pazīstami, respektēti cilvēki. Nav kā agrākajā Latvijā. Kad pāršķirstu 1925. vai 1930. gada «Pašvaldību Vēstnesi», lasu, ka Brenguļos ir 45 Zemnieku savienības biedri, 33 sociāldemokrāti utt. Starp viņiem tiešām bija nopietnas diskusijas, kā pagastā dzīvot labāk. Tagad kaut nedaudz partijas biedru, kas pārstāvētu vismaz daļu no iedzīvotājiem, nav. Maz pat aktīvo cilvēku, kas gatavi ziedot laiku sabiedrības labā. Vēl ierobežotāks ir to skaits, kuriem cilvēki vispār uzticas.
Apvienības «Novadam» pirmsvēlēšanu programmā kā pirmais punkts ierakstīts: «Atbalsts uzņēmējdarbībai.» Akcentēta arī zemju iznomāšana.
Piedāvājumu iznomāt zemi, uzsākt saimniecisko darbību esam izteikuši gan presē, gan šo ziņu aizvedām arī draugiem Vācijā. Vācieši ieklausījās, bet viņi šādām lietām pieiet pamatīgi, ir jāpaiet laikam, lai viņi atsauktos. Būtiskais mūsu aicinājumā ir, ka ārzemju investoram, kas te veido ražotni, jāstrādā ar vietējām izejvielām.