Nelielas izmaiņas vērtīgo zivju izmērā un skaitā
Mazāko lomā paturamo izmēru nosaka, lai vērtīgajām zivīm, kas bieži vien tiek papildinātas mākslīgi, dotu iespēju kaut reizi iznārstot. Piemēram, zandarts, kura Latvijā bez ilggadīgas mākslīgās pavairošanas vispār nebūtu. Izņemot no dabiskās aprites zemmēra zivi pirms nārsta, zūd pavairošanas jēga.
Samus turpmāk varēs paturēt lomā, sākot no 60 centimetriem, agrākais izmērs 50 cm. Kā pret samu izturas kaimiņos? Lietuvā samus atļauts ķert, sākot no 75 centimetriem, Igaunijā aizliegts ķert vispār. Joprojām esam demokrātiskāki, bet neļaujam stiept mājās kurkuļus. Nav tikai skaidrs, vai 60 cm sams būs paspējis iznārstot.
Tāpat ļausim nedaudz paaugties zutim (jaunais izmērs 50 cm, agrākais 40 cm) un vēdzelei (35 cm, agrāk 30 cm), abas zivis līdz šim paspēja uzaudzēt vien galvu un asti, kad jau jālec uz pannas.
Savukārt mencas minimālais izmērs ir samazināts līdz 35 cm agrāko 38 cm vietā. Varēsim pārbaudīt versiju, ka, paretinot mazās mencas, atlikušās vairāk augs. Vismaz tāds ir pašreizējais zinātnieku uzstādījums. Savukārt jūrā ķerto asaru izmērs palielināts uz 19 cm. Asara izmērs jūrā pielīdzināts Igaunijai, jūra tā pati.
Zivju skaits lomā — pārsvarā nemainīgs
Repšu skaits (20 gab.) un izmērs (16 cm) noteikts pirmoreiz, un krāsainām bildēm bagātā noteikumu pielikumā var aplūkot, kāda šī zivs izskatās, ja vēl kāds nav redzējis. Varavīksnes forelēm vispār vairs nav skaita ierobežojuma, jo zivs dabiskos apstākļos nevairojas. Zušu skaits lomā samazināts no 5 uz 3, bet sīgu atļautais loms pieaudzis no 1 uz 3 zivīm, jo sīgas pēdējos gados vairākos ezeros pavairotas visai daudz, nav tikai ziņu par rezultātiem.
Strauta forele — ķersim labākos laikos
Atsevišķi jāizceļ strauta foreļu tēma — mainījies gan izmērs, gan daudzums, gan saudzēšanas laiks. Līdz šim strauta forele bija vienīgā zivs, kurai bija noteikts gan minimālais (30 cm), gan maksimālais izmērs (40 cm). Tieši šāda izmēra zivis visaktīvāk piedalās nārstā, tāpēc mēģināsim citu formulu, paturot lomā tikai vienu zivi no 35 cm, augšējo robežu nenosakot.
Noķertu strauta foreli sākam atlaist jau no 1. septembra, kad tās sāk gatavoties nārstam. Strauta foreles Latvijā pašlaik cieš visvairāk — gan klimata pārmaiņu, gan bebru, gan meliorācijas, gan upju aizaugšanas un straujteču izzušanas dēļ. Ja gribas izņemt no dabas lielāku skaitu zivju, jāsāk kopt upes un jāpieskata nārsts.
Šo punktu grūti pieņemt tiem, kas cer ar zivju noķeršanu vismaz emocionāli atpelnīt patērēto degvielu. Dzirdēta iebilde — pārgājām no 5 uz 3 zivīm, cerot, ka kļūs labāk, tomēr uzlabojuma nav bijis. Diemžēl uzlabojums pats no sevis neradīsies. Vai nu mēs iemācīsimies kopt upes un klimata pārmaiņu gaitā notiks pavērsieni (dziļākas ziemas vairos ūdens līmeni), vai strauta foreļu ķērāji Latvijā drīz pielīdzināsies balto lāču medniekiem.