Kad esam klāt, darbnīcā dzirksteles no metinātāja kā tāds svētku salūts lec uz visām pusēm. Ir skaidrs, ka tieši tā tur notiek kāda Veidenbauma dzejoļa lasīšana jeb, precīzāk, pārrakstīšana metāla plāksnē. Uz grīdas atrodas vēl viena, krietni prāvāka plāksne, jo tur ar krītu uzrakstītās Veidenbauma vārsmas garākas. Zinām, ka Veidenbaums savā vārda mākslā bija skaudrs, un tieši tāds metāla mākslā ir Andra Dukura radošais rokraksts. Domāju, ka Veidenbaums būtu gandarīts, redzot, ko ar viņa vārsmām 150. jubilejas mēnesī Rūjienā dara Dukurs. Māksliniekam vaicājam, kādēļ šoreiz jaunam vides objektam – metāla dzejolim – izvēlēts tieši Veidenbaums. Andris atbild:
«Mierīgi strādāju savus pasūtījuma jeb maizes darbus un radio klausos par Eduarda Veidenbauma 150. gadadienai veltītajiem pasākumiem. Kur tik un kas tik nav! Bet kaut reizi būtu pieminēta Rūjiena! No Eduarda Veidenbauma biogrāfijas zināms, ka viņš pratis desmit valodas, no 1887. līdz 1889. gadam studējis tieslietas Tērbatā un strādājis par mājskolotāju Rūjienā. Te vairākās lauku sētās viņam bijuši draugi, un Rūjienā viņš iepazinies ar skolotāju Olgu Losu, kurai, kā raksta, bijusi īpaša nozīme dzejnieka dzīvē.
TOP! Metālmākslinieks Andris Dukurs pie savas darbnīcas ar metālā ierakstīt sākto Veidenbauma dzejoli, kas drīzumā pārtaps par dzejniekam veltītu vides objektu. Ārijas Romanovskas foto