Taču septembrī gan situācija ar lauku darbiem pamatīgi sarežģījusies. Katra diena jāsāk ar domāšanu, ko dienā, kad vakar un vēl naktī pamatīgi lijis, vispār var darīt. Ja nevar nedz labību, nedz kartupeļus vākt, jāskatās, vai tomēr nevar zemi art. Kad arī aršanai lauki ir pārāk mitri, jādodas kaut ko pazāģēt mežā vai jāsagatavo kartupeļi vešanai uz novada skolām un bērnudārziem, arī uz Valmieru. Tāda vešana vismaz divas reizes nedēļā.
Kartupeļu nav daudz – 5,5 hektāri. Raža šogad ir skaista, tikai tā jādabū rokā, daždien burtiski lietus mākoņiem jānozogot. Šķirnei Bellarosa katrs bumbulis vai lielāks par kulaku, no viena tāda vien jau maltīte iznāk. Turklāt mazo šai šķirnei šoruden tikpat kā nav. Lieli, gludi, ar plānu mizu ir Ekselence. Ir jau arī starpība, vai katrā cerā ir 7 – 10 pamatīga kulaka lieluma kartupeļi vai vairāk par 10, bet vidēji lieli vai pat sīki. Šādu izskatīgu pārtikas kartupeļu izaudzēšanai jau no stādīšanas, pēc tam arī visos turpmākajos aprūpes darbos esot jāievēro citas tehnoloģijas, nekā sēklas audzēšanā. Kartupeļi tiek noglabāti pagrabā, jo visi klienti, ar kuriem saimniecībai ir saistības, ar tiem būs jānodrošina cauru ziemu līdz pat nākamā rudens jaunajai ražai.
KARTUPEĻU RAŽU VĒRTĒJOT. Ilmārs Immurs priecājas par tik dižajiem, ka vairāk par diviem rokā paņemt nevar. Ārijas Romanovskas foto