Jau iepriekš šajos vakaros Ingrīda aizsākusi savu tēmu par pilsētas galvām – kādreizējiem pašvaldības vadītājiem, un tas arī turpināsies, bet šoreiz vēsturniece bija sagatavojusi apjomīgu un izziņas bagātu materiālu, lai iepazīstinātu ar fotogrāfijās iemūžinātajiem notikumiem un situācijām daudzu gadu garumā. Fotogrāfijas vēsture nav tik gara, lai iegūtu faktus par senvēsturi, taču XX gadsimta liecību netrūkst, un senajās bildēs vēsturnieka acs nekļūdīgi var atrast taciņu arī uz iepriekšējiem gadsimtiem. Ingrīda to atklāja caur arhitektūru, būvēm – pilsētas ēkām, kapličām, baznīcām, kā arī šaursliežu dzelzceļa celtniecību.
Dažas celtnes joprojām saglabājušās, viena no zīmīgākajām – Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca (1879), jau latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa projektēta. Vēsturniece min, ka no vienpadsmit līdzīgām Vidzemē mūsējā varētu būt ja ne pati skaistākā, tad vismaz viena no glītākajām.
PAR VALMIERU. Stāstu vakarā. Anitas Tīlenas foto