Pēc četrām dienām Džordi Arrufats plāno sasniegt Rīgu. Viņš atzīst, ka ir ļoti grūti mērot ceļu, jo ir tik karsti. Gribas dzert ūdeni, bet to nevar paņemt līdzi pietiekami, jo tas ir smags, bet nav daudz vietu, kur pa ceļam to varētu iegādāties. Ceļš vairāk ved pa mežiem, pēdējās divas dienas pavadītas ceļa posmos Rūjiena – Rencēni un Rencēni – Valmiera. Kopumā Džordi plānojis veikt vairāk par 600 km, noejot visu Baltijas ceļu no Tallinas līdz Viļņai. Pēc viņa aprēķiniem, esot Rīgā, viņš būs veicis jau 380 km. «Tas neizskatās tik biedējoši, kā varētu likties; ja salīdzinām ar Santjago ceļu, ko sauc arī par Sv. Jēkaba ceļu, Spānijā, tad cilvēki, piemēram, no Portugāles līdz galamērķim Santjago de Kompostela katedrālei noiet vairāk nekā 700 km. Tam ir vajadzīgs tikai laiks un gribasspēks,» pārdomās dalās Džordi Arrufats.
Katru dienu viņš ieplānojis veikt vismaz 20 km, bet ne vairāk kā 30. «Tas tāpēc, ka pirms vairākiem gadiem es gāju Santjago ceļa daļu. Vienu dienu nogāju vairāk par 40 km, bet tas bija briesmīgi. Rezultāts nākamajā dienā nebija labs, kājas bija nogurušas un grūti bija turpināt ceļu. Tāpēc man optimālā distance ir 20 km, ko veikt dienā, tomēr būs jāveic arī garāki posmi Valmiera – Cēsis un Cēsis – Sigulda, aptuveni 30 km. Posmā Sigulda – Garkalne plānots pat vairāk par 30 km, tie būs vieni no garākajiem posmiem ceļā Latvijā,» par savu maršrutu stāsta ceļotājs. Baltijas ceļu plānots pabeigt 6. vai 7. jūnijā Viļņā. Ceļš vēl nav saplānots līdz beigām.
DŽORDI ARRUFATS kājām devies pa Baltijas ceļu. Savu ceļojumu uzsācis 1. maijā Tallinā. Svētdien, 13. maijā, viņš bija sasniedzis Valmieru. Ceļā devies viens, bet mājās gaida sieva. Ap kaklu viņam latviešu mitoloģiskā zīme Jumis, kas pasargā ceļā. To ieguvis no vietējiem iedzīvotājiem. Jāņa Līgata foto