Nav ko liegties — pat pilsētnieku pārsteidz, ka ir mazpilsēta, ir novads, kur katru nedēļas nogali, citreiz pat divreiz nedēļā piedzīvojams kāds kultūras notikums. Jāsaka godīgi, ne tikai vietēja, bet plaša mēroga. Darbīgi ir kultūras dzīves organizatori Sēļos, Ramatā, protams, Mazsalacā, kur Kultūras centra zālē bieži skan džezs, uzstājas atzinīgi vērtēti vokālisti, tiek izrādītas jaunākās, pat starptautiskos festivālos vērtētas mākslas un dokumentālās filmas.
«Kāds valmierietis man teica: ja es dzīvotu Mazsalacā, ir tāda sajūta, ka katru vakaru varētu kaut kur doties, būtu ko skatīt! Bet no mazsalaciešiem ir dzirdēts: priekš kam, nekas te nenotiek, kāpēc,» taujāta par to, kā izdodas sarūpēt tik košu kultūras afišu, atbildot pārsteidza Mazsalacas novada Kultūras centra direktore DACE JURKA.
«Mazsalacas cilvēki ir izlutināti vārda tiešākajā nozīmē. Mēs ļoti daudz dodam bezmaksas kultūras produktu, jo arī eiro ir līdzdalība notikumā, taču, ja mēs visu nodrošinām bez maksas, ja mums Kultūras centrā ir 20 kolektīvi bez maksas, izņemot jogu, vingrošanu, līnijdejas…. Jā, tad cilvēks saka, ka viņš uz koncertu nenāks, jo jāpērk biļete. Viņš prasa: kāpēc jāmaksā? Tāpēc bieži ar lielām pūlēm, reklamējot pasākumus veikalos, aptiekā, slimnīcā, izdodas piepildīt zāli. Taču: vai divi eiro ir nauda, pieci eiro ir nauda, ja tev nav nekur jābrauc, tev viss nodrošināts, infrastruktūras ziņā ne sliktāk kā Valmierā, Rīgā un vēl kaut kur?» vērtēja Dace Jurka un sprieda, ka, diendienā strādājot, ražīgam darbam uzrunājot savu komandu, vienalga, rīts vai vakars, brīvdiena vai svētku diena, Kultūras centra jauda pašlaik esot trīssimtprocentīga, bet padarītā novērtējums no iedzīvotāju un bieži arī vietējo politiķu puses izpaliekot.