Nadežda Ģībiete par vēstures skolotāju Bakaldīnas (viena no agrākajām latviešu kolonijām) vidusskolā sāka strādāt 20. gs. 70. gados. «Kad atnācu uz Bakaldīnu, dzīvoju pie sava vīra Jāņa Ģībieša vecvecākiem no mātes puses – Lūcijas un Alfrēda Pidriķiem. Es iemīlējos šajos cilvēkos, iemīlējos latviešos,» stāsta skolotāja. Deviņdesmito gadu sākumā Nadežda Ģībiete sāka vākt materiālus skolas muzeja izveidei. «Man nebija mērķa izveidot muzeju par latviešiem, bet, tā kā ciema specifika ir latvieši, tad likumsakarīgi, ka tas atspoguļo latviešu kultūru, saimniecisko dzīvo un vēsturi,» turpina vēsturniece.
Arī Arhlatviešu vidusskolā, kur tiek mācīta latviešu valoda un darbojas divi latviešu ansambļi, ir muzejs, kas atspoguļo latviešu sadzīvi, kultūru, bet atšķirībā no Bakaldīnas muzeja tajā nav arhīva dokumentu, kuros atspoguļota latviešu ierašanās Bakaldīnā, saimniecisko jautājumu risināšana u.tml. Svarīgi, ka Nadežda Ģībiete pati strādāja Ufas arhīvā, lai iegūtu materiālus muzeja pilnveidei, kā arī materiālus skolēnu zinātniski pētnieciskajiem darbiem par latviešiem Bakaldīnas kolonijā.