«Nogranda sprādzieni, izlidoja mana balkona durvis! Atskanēja draugu zvans, ka jāaizstāv Kijiva, un es devos kopā ar viņiem,» stāstīja Alvis, kurš tolaik dzīvoja un strādāja Kijevā, bet pašlaik atlabst pēc smaga, kaujās pie Kupjanskas gūta ievainojuma. Latvijā viņam veikta kārtējā operācija, un ap Lieldienām viņš cer būt atpakaļ Ukrainā, bet, kamēr ir šeit, labprāt dodas uz skolām, tiekas ar jauniešiem, ar iedzīvotājiem un žurnālistiem, un runā par karu, jo viņu mulsina, ka rietumvalstis snauž. Alvis zina, ka vislielākā kļūda ir ienaidnieku nenovērtēt, tāpēc viņš saka: «Mēs vēl nezinām, kā būs! Viss izšķirsies kara laukā! Vai tas mēris ies uz priekšu, vai mums izdosies uzvara? Ir smagi, nemaz nav vienkārši, bet mana pārliecība: karus uzvar ar sirdīm un prātiem!»
Arī šajā sarunā viņš bija gatavs piedalīties, jo zina, cik svarīgi ir aizstāvēt Ukrainas neatkarību, Rietumu demokrātiskās vērtības un uzvarēt šo karu.
KARU UZVAR ar sirdīm un prātiem,» ir pārliecināts Ukrainas bruņoto spēku karavīrs Alvis Lukša. Ārijas Romanovskas foto