Mazsalacas novada pašvaldībā lemts, ka Parka ielas dzelzceļa pārvads jāpadara iešanai un transporta kustībai drošs. Iedzīvotāji to gribētu, bet nepiekrīt ne tēriņiem, ne tilta nojaukšanai, sakot, ka to var labot, saglabāt, bet ietaupītos pašvaldības budžeta līdzekļus tādējādi izlietot daudz mērķtiecīgāk. Gada sākumā pārvada rekonstrukcija nonāca viedokļu krustugunīs. Pašvaldībā tika uzskatīts, ka saimnieciskākais risinājums būtu veco tiltu nojaukt, ceļa posmu būvēt no jauna un padarīt satiksmei ērtāku, bet daļa mazsalaciešu bija pret. Protesti sākās iedzīvotāju sanāksmēs, beidzās ar iedzīvotāju parakstu vākšanu pret tilta nojaukšanu. Izplatījās baumas, ka Parka ielas rekonstrukcijai būs jāziedo seno koku aleja, kas reiz vedusi uz Valtenberģu muižu, bet galu galā ļaudis nonāca līdz pārdomām par to, ka Mazsalacā ir tik daudz nesakārtotu vietu, slikta ūdensvada un kanalizācijas sistēma, trūkst ietvju, tāpēc Rokpeļņa vadītā pašvaldība esot izšķērdīga, ja turpat 300 tūkstošus eiro grasoties ielikt 300 metrus garā ceļa posmā, nojaucot to, kas, ja ne citādi, tad cilvēku atmiņā svēts.
Vīri, kas regulāri gāja uz iedzīvotāju sapulcēm, staigāja pa mājām, vācot iedzīvotāju parakstus pret tilta nojaukšanu, tagad apšaubījuši sabiedriskās apspriešanas un anketēšanas rezultātus, uzsverot, ka tie ir safabricēti, un, nezinot cita risinājuma, pirms pāris nedēļām steiguši savu viedokli izteikt Latvijas sabiedriskās televīzijas raidījumā «4. studija», sakot, ka pašvaldība neklausās iedzīvotājos, rīkojas pret viņu pausto gribu. Savu vēlmi saglabāt tiltu izteikuši 180 iedzīvotāji, zem aicinājuma to nenojaukt liekot savu parakstu. Te gan jāsaka, ka Mazsalacā dzīvo ap 1200 cilvēku, un tas nozīmē, ka aktīvā diskusijā iesaistās kāda astotā daļa.
SLĒGTS TRANSPORTAM Parka ielas dzelzceļa pārvads. Kas notiks tālāk? Ja to atstātu gājēju vajadzībām, tad jautājumu par tilta nojaukšanu varētu svītrot no dienaskārtības, taču, ja mazsalacieši un tūristi grib braukt taisnāk, tad skaidrs, ka skaļas runas turpināsies. Mazsalacas pašvaldības foto