«Princis ir kā līdzcilvēks. Bija meitas suns, bet tagad četrus gadus labi sadzīvojam. Ziniet, kad ģimene, bērni, mazbērni, tad māja pilna cilvēkiem, bet, ja bērni pasaulē, tad paliec ikdienā viens. Suns un kaķis kļūst par labākajiem draugiem,» sacīja Velga Bērztīse, aicinot «Liesmu» ciemos pie Pļavas ielas pensionāriem, kuri līdzīgi kā Velga pauž sašutumu par politiku: jāmaksā par čipu, par mājdzīvnieka reģistrēšanu.
«Lasīju avīzē: septiņi eiro čips, reģistrēšana ap 30. Ja man viņi divi, cik varu par pensiju atļauties? Tajā pašā laikā sodi līdz pat 235 eiro. Tad jau man visa pensija par to, ka sētā skraida Princis. Man liekas, ka jāprasa no cilvēkiem atbildība: ja ir dzīvnieks, tad rūpējies, nelaid klaiņot, bet, vai tur jāiesaista tie reģistri, nezinu,» pārdomās dalījās Velga, bet kaimiņiene Marta, kuras acuraugs ir Riko, teica: «Esam likuma paklausīgi! Tuvējās dienās meklēšu veterinārārstu, lai viss kārtībā. Skaties, kad visiem prasīs suņus, kaķus čipēt, būs vēl rindas!»
Iespējams, kāds no gados jaunajiem mazsalaciešiem par šādu kārtības viešanu nav pat dzirdējis, bet pensionāri ir atbildīgi: visus rēķinus samaksā laikā un ļoti baidās no pārkāpumiem, sodiem. Tajā pašā laikā tur sāpi: valsts vēlas atņemt vienīgo draugu!
BEZ ČIPA TIKPAT MĪĻŠ – tā par Princi saka Velgas kundze, un arī kaimiņiene Marta Lulle ir gatava darīt visu, lai mājas sargs Riko būtu laimīgākais suns pasaulē. Kundzes īsti neizprot, kāpēc mājas mīluļiem, kuri neceļos un neklaiņos, vajag stingro reģistrēšanu, bet dosies pie vetārsta un mīluļus čipēs, tad reģistrēs. Ārijas Romanovskas foto