NĀKAMAJĀ GADĀ MAINĪSIES dažas atlīdzības un pabalsti, kas nebija pārskatīti ne treknajos gados, ne ekonomiskās krīzes un pēckrīzes laikā.
Šī – 6. novembrī – būs īpaša svētdiena, kad rūpēs par bāreņiem iestāsies kristīgās draudzes 70 pasaules valstīs. Ticīgi un citādi labas gribas cilvēki gan uzsver, ka nav sliktu dienu, kad domāt par to, kā palīdzēt otram, kad steigt un atbalstīt bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības, taču īpašajām dienām ir plašāka rezonanse sabiedrībā.
Baznīcas aizlūdz un uzrunā
Jau trešo gadu Latvijā atzīmē Bāreņu svētdienu un kāda no lielākajām konfesijām uzņemas organizēt īpašus pasākumus savās draudzēs, arī dievkalpojumu televīzijā. Konfesijas pārstāvji arī izvēlas, kas būs Bāreņu svētdienas galvenais uzsvars. Pagājušajā gadā tika izcelts jautājums par viesģimenēm. Šogad galvenie organizatori ir katoļi.
«Kopīgi nolēmām, ka šogad aicināsim pievērst īpašu uzmanību tiem cilvēkiem draudzēs, pilsētās un ciemos, kuri kalpo kā adoptētāji, aizbildņi, audžuģimene vai strādā ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Viņu darbs bieži ne tikai nav novērtēts, bet nav saprasts un ir pat nosodīts. Veltīsim šo dienu, lai īpaši pateiktos un godātu, un aizlūgtu par šiem cilvēkiem, kā arī lai ieskatītos sevī un uzdotu jautājumu – ko es un mana draudze varam darīt, lai Latvijā katram bērnam būtu sava ģimene,» tā priesteris Andris Kravalis.
Bāreņu svētdienas centrālais pasākums šogad notiks Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcā, bet Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā atkal ciemos tiks aicināti bērni no četriem Latvijas bērnunamiem – «Ozoliem», «Irlavas», «Lejasstrazdiem» un «Vitas», lai padarītu Bāreņu svētdienu īpašu arī pašiem bērnunamu bērniem. Šajā dienā dievkalpojuma laikā viņi Ģertrūdes pagrabstāvā varēs rosīties dažādās darbnīcās, mieloties ar gardumiem un spēlēt spēles. Pasākumā aicināti piedalīties arī Ģertrūdes bērni.
«Mēs cenšamies, lai Mātes dienā mūsu mammas justos īpašas, Tēva dienas centrā ir mūsu tēti, Skolotāju dienā – skolotāji. Mēs vēlamies, lai Bāreņu svētdienā atzīti, pieņemti un īpaši jūtas bērni, kuri tik ļoti pēc tā ilgojas. Šādas svētku dienas palīdz mainīt mūsu attieksmes, lai mēs citādāk dzīvotu arī tad, kad tie ir nosvinēti. Ne tikai runājot par bāreņiem, bet esot ar viņiem un redzot viņus priecīgus mūsu vidū, ir daudz lielākas cerības uz labām pārmaiņām mūsos,» tā Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Rinalds Grants.
Šobrīd Latvijā bērnunamos atrodas aptuveni 1500 bērnu, kuriem nepieciešama ģimenes mīlestība. Galu galā arī viena gandrīz parasta diena novembrī var būt sākums kāda maza cilvēka ceļam pie mīlošiem vecākiem. Un par to vērts padomāt arī tāpēc, ka viena bērna dzīve ir viena vesela pasaule.
Audžuģimenes izpētītas
Nodibinājums «Sociālo pakalpojumu aģentūra», realizējot projektu «Drošu ģimenes vidi Latvijas bērniem!», veica pētījumu, kura uzdevums bija izzināt, kā veicināt atbalstošas un drošas ģimenes vides sistēmas attīstību Latvijā bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes. Pētījumā piedalījās 417 audžuģimenes, kuras bija gatavas vērtēt, kas valstī un pašvaldībās jādara, lai pilnvērtīgāka būtu audžuģimeņu atbalsta sistēma, tāpat saprast, cik no pašreizējām audžuģimenēm ir gatavas specializēties – tas nozīmē krāt papildu pieredzi, apgūt jaunas zināšanas, lai vislabāk prastu palīdzēt bērniem, kuri pie audžuvecākiem nonāk pēc gadiem, kas pavadīti bērnunamos, kur kropļota bērna emocionālā, psiholoģiskā un arī fiziskā attīstība, kuri cietuši no uzmanības, mīlestības trūkuma, kuri piedzīvojuši vardarbību, kuriem diagnosticēti funkcionālie un garīgās attīstības traucējumi, mācīšanās traucējumi. Tāpat audžuģimenes apstiprinājušas, ka bērniem novēro dažādas veselības problēmas.