— Diemžēl interese ne tikai par šo priekšmetu bērniem zūd, jo ņem virsroku informācijas tehnoloģijas, taču joprojām ir arī tādi skolēni, kuriem patīk un kuri darbojas. Standartprasības jāpilda visiem, to es prasu, un tad mums iet dažādi. Mācību virtuvē 5. klasē vienmēr sākam ar elementāro — ar sviestmaizēm, dzērieniem, omletēm, pankūkām, kartupeļu ēdieniem. Pēc tam jau meitenes gatavo zupas un siltos gaļas ēdienus. Esmu pārliecinājusies, ka bērniem jādod izvēle, jo bieži nācies dzirdēt: man tas negaršo. Tāpēc es rosinu pašiem meklēt ēdienus, kas garšo, pēc manis noteiktiem kritērijiem, lai būtu produktu daudzveidība, un viņi atrod ļoti interesantas receptes — dažas pat esmu pārņēmusi. Mums tāda savstarpēja sadarbība — es mācu viņus, viņi mani.
Šūšanas nodarbībās, lai ietrenētos ar šujmašīnām turēt taisnas vīles, sākam ar vienkāršiem spilventiņiem. Mana aizraušanās ir olimpiādes — patīk piedalīties, arī šogad bija ļoti labi panākumi, visām meitenēm ir vietas, arī konkursos ieguvām vietas. Ar Naukšēnu skolēniem piedalījos Pedagogu metodisko izstrādņu konkursā — kopā ar 10. klases skolnieci Kristīni Lūsi, kas pērn olimpiādē ieguva 2. vietu valstī, šogad Vidzemes reģionā abas ieguvām II pakāpi.
Kā notiek virzība no vienkāršākā uz sarežģītāko?
Agrāk šuvām svārkus, priekšautus, bikses, pat mēteļus un kostīmus. Šajos jaunajos apstākļos droši vien sāksim kaut ko vairāk darīt, jo materiālā bāze ir, telpa ir liela, nākamais varētu būt, piemēram, vienkārši svārki. Vēl viens ļoti labs priekšmets, ko darināt, ir somas — tās ir praktiskas un lietderīgas, un tās joprojām šujam, saglabājot domu atgriezties pie apģērbiem.
STUNDĀ. Diāna Kaužēna (centrā) ar 6. klases meitenēm. Ārijas Romanovskas foto