Mazsalacas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Gluha un projektu vadītāja Vita Reinalde ir izvēlējušās tieši šo iespēju. Darbā uz Mazsalacu brauc arī Vitas dzīvesdraugs, arī pašvaldības policists. Visi gados jauni cilvēki, kuri pārliecināti, ka nav tik ļoti svarīgi, vai darba vieta atrodas valsts centrā vai mazpilsētā, svarīgāk esot, cik labi jūties kolēģu komandā, cik daudz vari padarīt. Anete un Vita gan uzsver: mūsu saknes ir Mazsalacā. Viņas studējušas Vidzemes Augstskolā, personiskā dzīve iegrozījusies Valmierā, bet darba iespējas sameklētas tieši dzimtajā novadā.
«Jā, braukšana ir katru dienu, bet, ja pašam nav jābūt pie stūres, tad ir viegli. Vitas draugs mūs ved, mašīnā sanāk pat atpūsties. Savā ziņā man ir vieglāk aizbraukt uz Valmieru nekā pie mammas uz Vērsi, jo sabiedriskais transports kursē reti,» sacīja Anete Gluha, kura jau gandrīz gadu strādā novada domē. Sākusi kā domes interneta mājaslapas administratore, bet no jaunā gada ir sabiedrisko attiecību speciāliste uz pilnu slodzi.
«Man nekad nav gribējies būt prom no laukiem. Pat Rīga nepatīk. Tāpēc jau aizgāju studēt uz Vidzemes Augstskolu, un tagad laikam likumsakarīgi: mācījos sabiedriskās attiecības, tagad to arī daru. Taču ārpus darba es izbaudu laukus. Darbdienu vakari paiet Valmierā, bet brīvdienās ļoti bieži braucu uz Vērsi. Tur mums liellopi, izvedu suni garās pastaigās. Tā jūtos labi, jo esmu tāds īsts lauku bērns,» stāstīja Anete un priecājās, ka izdevies atrast darbu, kas patīk, un ļoti ātri iedzīvoties kolektīvā.
STRĀDĀT DZIMTAJĀ NOVADĀ patīk gan sabiedrisko attiecību speciālistei Anetei (no kreisās), gan projektu vadītājai Vitai. Jaunās speciālistes joko, ka viņām ir personīgais šoferis, tāpēc turpceļu un atceļu var izmantot atpūtai, interesantām sarunām. Ārijas Romanovskas foto