Šī raksta virsraksts nav manis izdomāts, to kā vieglu pieneņpūku gaisā pameta četru dēlu mamma Sanita Kokenberga, kad jautāju to pašu vienkāršāko un reizē svētāko: kā ir būt mammai?
«Būt mammai ir forši, tas ir skaisti, tas ir fantastiski! Ir jauki, ir labi, bet nav viegli. Tā ir iespēja pa savam būt laimīgam, tas ļoti piepilda, bet arī ļoti nogurdina. Spēku jau dod atgriezeniskā saite, jo tas, ko tu no katra bērniņa dabū atpakaļ, ir neaizvietojami un neaprakstāmi. Tā ir tā enerģija, kas liek iet, strādāt, kustēties, kas neļauj piezagties bezspēkam, slimībai, jo vienkārši tu nevari atļauties slimot. Būt mammai nozīmē būt patiesi laimīgai sievietei,» sacīja Sanita, kuras lielie palīgi jau ir pusaudži Ričards un Dāvids Kārlis, bet tie, kuri čalo nepagurdami un mammai dod lielās bučas, vienlaikus lienot klēpī, ir Gustavs Kārlis un mazākais dēliņš Kristofers.
«Mammai par laimi ir divas rokas, kājas, divas paduses, kurās mazie abi reizē ielien, un tad varam parunāt, kā pagājusi diena, palasīt, samīļoties. Es tiešām cenšos katram dēlam veltīt laiku. Šo stundu vai dienu, kā nu sanāk, es īpaši plānoju un ļoti gaidu, un to mēs arī ļoti izbaudām. Nupat ar vecāko dēlu bijām laukos, pirtī, un es teicu: Tu dzirdi? Ko, mamm, dzirdu? Klusumu,» smējās Sanita, nenoliedzot, ka mammas, kurām mājās trīsgadnieks un divgadnieks, sapratīs, ko nozīmē lielais prieks par mirkli sev, kas pavadīts bez kņadas.
MĀTES LAIMI valmieriete Sanita Kokenberga bauda četrkārtīgu. Vecākie dēli Ričards, Dāvids Kārlis un mazākie Gustavs Kārlis un Kristofers ir jaunās, laimīgās sievietes prieka un spēka avots. Jāņa Līgata foto