Apmeklētājus patīkami pārsteidza un aizkustināja, ka vakaru varēja izbaudīt, sēžot pie skaisti klātiem galdiem, kas dekorēti ar kļavu lapām, svecēm un glāzēm, kurās bija ieliets vīns. Manuprāt, šādi klāti galdi piestāv dzejas vakaram, paldies pasākuma organizatorēm.
Baudot Mārtiņa Vilsona uzstāšanos, skatītāji tika aizvesti prom no steigas un ikdienas un rosināti padomāt par laiku, par vērtībām, par mīlestības un savstarpējās cieņas nozīmi. Varēja just, ka Mārtiņš Čaka dzeju deklamēja ļoti personiski un izjusti, jo skatītāji viņā klausījās ar aizgrābtu sejas izteiksmi, bet brīžos, kad Mārtiņš dziedāja Čaka dzejoļus, varēja dzirdēt atgriezenisko saiti no skatītājiem, jo viņi dziedāja līdzi. Piemēram, dzejolim «Miglā asaro logs» («Atzīšanās») daži klātesošie piedziedāja, jau izdzirdot pirmo pantu.
MĀRTIŅŠ VILSONS dzejas vakarā, dziedot Čaka dzejoli «Liepas satumst» («Tev»). Ārijas Romanovskas foto