Plaša steļļu telpa ir mājas lepnums. Tajā izvietotas lielākas un mazākas stelles, kur vietējie izmēģina spēkus lupatu deķu, tautisko brunču auduma aušanā, bet meistari ļaujas priekam aust lina galdautus, lielus plecu lakatus.
«Tas ļoti patīk. Aužot es nedomāju, kur vai kam lieta noderēs. Bieži uzausto dāvinu, un līdzīgi dzīvo arī citi, kuri bez aušanas vienkārši nevar,» sacīja meistare Gunta Jēkabsone, kura labprāt arī jauniešiem māca šo prasmi, ko tik labi pārvaldīja vecmāmiņas un vecvecmāmiņas.
«Kādu tas noteikti interesē, bet, protams, modernie rokdarbi aizrauj vairāk. Līdz tam pamatam ir jāizaug, bet, kad tas notiek, tad aušana, etnogrāfija iepatīkas,» tā Gunta, kura pašlaik, sadarbojoties ar novada sociālo dienestu, iesaistījusies ESF projektā «Proti un dari!» un ir gandarīta, ka trīs jaunietes, kuru ģimenes bijušas pakļautas sociālās atstumtības riskiem, labprāt nāk un apgūst aušanu un citus rokdarbus.
NEKAD NELIEDZ PADOMU – tā par Guntu Jēkabsoni (no kreisās) un Ritu Ertmani saka Antra, kura gada laikā apguvusi aušanas pamatus un zina, ka reiz viņai būs ne vien pašas darināti tautiskie brunči, bet arī rakstaini galdauti un kāda šatiersega.