Dzirkaļiem, kurus — ģimeni teju pilnā sastāvā — pirmoreiz sastapu lauku uzņēmējdarbībai veltītā seminārā Lizdēnos, viņpiektdien priekšpusdienā uzkrītu kā sniegs uz galvas, taču saimnieki laipni man ziedo lielu pusstundu, iepazīstinot ar savas piemājas saimniecības dažādajiem darbiņiem, kuru peļņa, varbūt neliela par katru atsevišķi, taču, kopā likta, ļauj izdzīvot. Varšavās 14 hektāri zemes un kādi 3 hektāri meža, pamazām tā pārtop par bioloģisko saimniecību.
Jānis: «Šis ir otrais gads, pirmais pārejas gads jau aizvadīts. Mēs nekad to ķīmiju tā baigi neesam lietojuši, arī minerālmēslus ne. Priekš kam, ja pašiem ir gan vistas — kādas 60, gan zirgs? Arī rocība mums nav tik liela, lai tos minerāļus bērtu. Mēs arī kartupeļus audzējam — tā ap hektāru. Visnepieciešamākā tehnika mums ir pašiem sava — traktori un arī piekabināmie agregāti. Vienīgi jauns kombains derētu, lai varētu graudus vistām un auzas zirgam izkult. Ar hektāru vistām tā vien pietiek. Mežā pašiem savas malkas arī gana — jāiet tikai un kritušie koki jāsavāc.»
KUPLĀ ĢIMENĒ IR SPĒKS! Četru bērnu vecāki Jānis un Sniedze Dzirkaļi pie savas siltumnīcas speciāli fotogrāfam nepozē — tā viņi dzīvo.