IEKLAUSĪTIES SENATNĒ. Sēļu muižas lielā zāle tam bija lieliski sakopta. Ārijas Romanovskas foto
Ar turpat vai simt abažūru apcepurotiem gaismekļiem logos aizvadītās sestdienas tumšumā uz nu jau otro Leģendu nakti viesus pie sevis aicināja arī Sēļu muiža. «Lai parunātu par skaistumu, kas arī mūsdienās šajā muižā ienāk, par mākslu, par Sēļu vēsturi, lai labāk saprastu šo vietu mūsdienās,» tā šo pasākumu pieteica tā organizētāja šejienes Tautas nama vadītāja Ināra Blūma. Viesus sagaidīja ne vien īpatnējie gaismekļi, bet arī klāti galdi. Uz tiem arī cepti āboli ar putukrējumu. Gados, kad Sēļu pusē kaut cik āboli būšot, arī turpmākajās Leģendu naktīs šis būšot tradicionāls cienājums. Par pamatīgiem āboliem nosacītā veidā var vērtēt tovakar Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas stāstīto par Sēļu un apkārtējām muižām. Jau tovakar bija un vēl līdz 30. novembrim Sēļos būs skatāma arī sadarbībā ar Valmieras muzeju tapusī vēsturiskā ekspozīcija «Sēļu muiža un apkārtnes muižas» ar attēliem, faktiem un skaitļiem.
Par sen nebaudītu putu-krējumu savukārt var uzskatīt muzikālo ceļojumu senatnē senās mūzikas ansambļa «Modus Vivendi» pavadībā. Pieci šī ansambļa dalībnieki ļāva šajās telpās arī mūsdienās skanēt tādām dziesmām, kādas, iespējams, te jau skanējušas pirms gadsimtiem.
I. Zīriņas stāstījumā leģendu, protams, bija pamaz, vairāk vēsturisku faktu. Bet arī viņa aicināja meklēt atbildes uz vēl nezināmiem vai arī jau aizmirstiem faktiem, notikumiem. Kaut vai par to, no kā, no kurienes cēlies Sēļu kā vietas nosaukums. Vēstures avoti stāsta, ka Sēļu muiža savu nosaukumu dabūjusi no Sēlpils pilskunga Kaspara Ziborga fon Vislingena, kurš to kā dāvanu saņēmis no karaļa Augusta Sigismunda 1563. gadā. Bet ir arī ziņas, ka šī muiža dibināta nedaudz agrāk. Tad kāds ir šīs vietas daudz senākais nosaukums? Te jāņem vērā arī tāds fakts, ka šajās teritorijās vēl daudz senākos laikos dzīvojuši igauņi.