Mazpilsētas svētku dienās katrs atminējās, ka Mazsalaca ir un paliek Latvijas velosipēdu galvaspilsēta. Aizvadītās nedēļas nogalē tur lustīgi tika svinēti 16. Ērenpreisa svētki.
TRADĪCIJA, kas Mazsalacā bija, ir un būs. Gustavs Ērenpreiss reiz bija viens no viņiem, no savējiem mazpilsētas ļaudīm. Tagad uz riteņa svētkos ir mazi un lieli. Mazsalacieši prot svētkus radīt un baudīt. Naura Slokenberga foto
Satikšanās, koncerti, sportiskās aktivitātes, radošas norises un kopā būšanas prieks aizvadīto nedēļu pilsētā Salacas krastā padarīja īpašu, un īpašs bija velobrauciens, kas nezaudē aktualitāti. Tam piekrīt ne vien bērni, kas būtu pašsaprotami, bet īpaši tērpjas un ceļā dodas arī pieaugušie, arī cilvēki brieduma gados, pat sirmgalvji, jo tā ir tradīcija, tas ir prieks, un šis notikums ir Mazsalacas zīmols, jo citur nekur tā nenotiek. Meitenēm vainagi jūlija vidū vai cepures tieši tādas, kā «Atpūtas» numuros redzētas, un vīri kā švīti, un braucamie no mūsdienām un sendienām. Notikuma pārņemti, visi startē un finišē, un tajā brīdī pilsētas ielas, Valtenberģu muižas parks atdzīvojas, jo tajā atgriežas gadsimtu elpa. Tiešā un pārnestā nozīmē tā ir ballīte uz riteņiem.