Kā varam mērīt soļa vērtību Pārgaujas novadā? Naudā vai tomēr kādās citās, nemateriālās, kvalitātēs…
Domāju, ka mēs to varam vētīt un vērtēt cilvēku kvalitātēs. Teikšu, ka mūsu novadā ir ļoti uzņēmīgi, apņēmīgi, darbīgi cilvēki! Katrs solis, kā jau cilvēki iet, katrs solis, ko viņi atstāj šodienā, atsauksies uz rītdienu. Manuprāt, tā ir tā vērtība – tas, ko mums ir daba devusi ar saviem ūdens skaistumiem… Jo mēs esam starp abām upēm – Braslu un Gauju, braucot no Rīgas puses pāri Braslai, mēs iebraucam Pārgaujas novadā, un līdz pat Gaujai otrā pusē, kur brauc uz Cēsīm, visa teritorija ir mūsējā!
Novadu veido trīs teritorijas (Raiskuma ar 174, Stalbes ar 159 un Straupes ar 151 kvadrātkilometru platību) un iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgi pagasti. Vai, veidojot novadu, bija arī kādi citi varianti?
Veidojot novadu tādu, kāds tas ir šobrīd, mēs pat citu variantu neizskatījām. Mūsu novads ir dabīgs, vienveidīgs, ar kopīgu teritoriju, kuru mēs esam paši salikuši kopā. Zinu, ka sensenos laikos Straupe bija skatījusies arī Krimuldas virzienā. Vai tā būtu bijis labāk vai ne, mēs varam tikai minēt. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits mums bija tāds vienmērīgs, varbūt Pārgaujas novads nav no tiem, kam ir tāds izteikts novada centrs ar kādu īpašu, lielu koncentrāciju vienā vietā. Mūsu novads sastāv no 11 dažādām – lielākām vai mazākām – apdzīvotām vietām. Un tas varbūt rada mazliet grūtības, jo katrā vietā jānodrošina ūdens, infrastruktūra un viss pārējais. Nav tā, ka tev ir viens liels, par kuru tu arī atbildi. Nē, tās ir 11 attīrīšanas iekārtas, 11 ūdensapgādes vietas… Protams, sākotnēji bija batālijas par novada nosaukumu, taču, tā kā Cēsu puse mūs, visus trīs pagastus, jau vēsturiski sauca par pārgaujiešiem, tad pie Pārgaujas novada arī palikām.
Tomēr kurš no trim – Raiskuma, Stalbes vai Straupes – ir pats ņiprākais?
Es negribētu nevienu no trijnieka izcelt, jo visās vietās notiek pilnīgi viss! Esam visu veidojuši tā, lai būtu līdzsvars. Mums ir kopumā četri tautas nami – Auciemā, Stalbē, Rozulā un Plācī. Visus četrus esam vairāk vai mazāk atjaunojuši, saveduši kārtībā tur visu apkārtējo infrastruktūru. Skatāmies, lai pasākumi, kas novadā notiek, notiktu visos tautas namos, lai neviens nestāvētu tukšs. Tomēr visai kopienai ir svarīgi, ka tas notiek uz vietām, un patiesībā šie tautas nami arī ir pilni ar cilvēkiem – ar vietējiem pašdarbības kolektīviem un, protams, arī tiem, kas piebrauc klāt no malas.