Pieminam mātes, tēvus, vecmāmiņas, vectēvus, māsas, brāļus, draugus, skolotājus, radiniekus. Pieminam tos, kuru vairs nav šodien šeit mūsu vidū, un godinām tos, kuru atmiņā vēl šī milzīgā pārestība ir dzīva. Jo īpaši šodien tā ir kā no jauna uzplēsta rēta, un mums visiem jābūt ļoti stipriem – tikpat stipriem kā tiem, kas to pārdzīvoja, kuri gan neatgriezās, gan atgriezās savās mājās,» lietainā otrdienas pēcpusdienā Valmieras stacijā pie represēto piemiņas akmens klātesošos uzrunāja Valmieras Drāmas teātra aktieris Tālivaldis Lasmanis, dodot vārdu Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietniekam Ričardam Gailumam.
«Šodien daba raud, valsts karogi nolaisti pusmastā, un uz daudzu mūsu valsts pilsoņu kāpēc tā? vecākiem būs jāsniedz šovakar atbilde. Tiešām pirms 81 gada bija baiga diena, kad tika izsūtīti tik daudzi – vairāk nekā 15 tūkstoši – mierīgas, ziedošas valsts iedzīvotāji. Tā bija mērķtiecīga Padomju Savienības veikta darbība pēc Latvijas valsts okupācijas.
PIEMIŅAS BRĪDĪ. Pēc klātesošo un sabiedrisko organizāciju ziedu nolikšanas Tālivaldis Lasmanis (no labās) nolasīja vairākas Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu vēstules ukraiņu draugiem, bet piemiņas brīdis noslēdzās ar kopīgi dziedātu Latvijas himnu vijolnieces Maijas Ozolas un čellistes Daces Zariņas pavadījumā. Ārijas Romanovskas foto