«Būtu kāds kaut vai pačukstējis, kāpēc man tur jābūt. Tagad iznāca tā jocīgi, ka man šī atzinība bija jāpieved mājās,» tā Zanda un turpina: «Tam, ka Beverīnas novada vārdu ne tikai es, arī Uldis diezgan popularizējam ne vien novadā, Latvijā, bet arī pasaulē, gan piekrītu. Vienmēr lepojamies, pat dižojamies, ka esam no Beverīnas novada. Mēs taču šogad arī Norvēģijā Bergenā turienes latviešiem un arī norvēģiem pat bez atlīdzības (novads ceļa biļetes apmaksāja) amatnieku dienas noorganizējām. Sasildījām viņu sirdis gan ar amatnieku darinājumiem, latviskām spēlēm, gan manis gatavotajiem latviskajiem ēdieniem.»
Novadu jau slavinājāt arī, televīzijas raidījumā iegūdama šī gada latvju labākās saimnieces titulu.
Uldis Žentiņš: «Kad viņa pieteicās un zināju, ko Zanda spēj parādīt, domāju: kurš gan cits, ja ne Zanda! Izrādījās, ka bija krietni jāpiepūlas, lai uzvarētu. Domāju, ka tieši latvju saimnieces tituls bija vai galvenais, kura dēļ atzīts Zandas devums novada popularizēšanā.»
Zanda: «Kad pieteicos, pēc tam bija svarīgi arī uzvarēt, jo esmu mērķtiecīga, gribu sevi parādīt. Pēc šīs uzvaras pie mums vasarā daudz ciemiņu brauca, tā tiešām mums un novadam deva lielu tūrisma plūsmu. Šogad bija rekordskaitlis. 3800 ir iegriezušies kaut vai tikai uz mūsu sētu palūkoties un tālāk ceļu meklēt uz tuvumā skatāmām vietām. Nācās ne vien par «Vīnkalniem», bet arī par novadā notiekošo un Beverīnas vēsturi, cik nu to zinām, stāstīt. Diemžēl, kad daudzi no šiem tūkstošiem jautāja, kur tuvumā vēl kas interesants skatāms, varēju nosaukt vien dažas vietas: koka skulptūru parku Cempos, šokolādes ražotni Trikātā, un tas gandrīz arī viss.»
UZ ZIEMASSVĒTKU TIRDZIŅU POŠOTIES. Uldis Žentiņš: prasmīgi atjaunotas vecas mantas allaž ir vērtīgākas par jaunām. Ārijas Romanovskas foto