Kultūras centra paspārnē ir lietišķās mākslas studija, kas atrodas citā ēkā tepat netālu, un vēl tā apsaimniekošanā ir Jāņukalna estrāde, tāpat Kultūras centra pārraudzībā ir arī kino ar 81 skatītāju vietu – viens no kvalitatīvākajiem un modernākajiem reģionā, kas tiek uzskatīts par Smiltenes lepnumu, jo ne visām pilsētām tāds ir, – apmeklētāju skaits ar katru gadu aug, pateicoties prasmīgi izvēlētam repertuāram, kurā iekļautas gandrīz visas Latvijas simtgadei veltītās, kā arī bērnu auditorijai piemērotās filmas.
Cik pavisam kolektīvu darbojas Smiltenes Kultūras centrā?
Ilze: Mums šobrīd pilsētā aktīvi darbojas desmit kolektīvi: četri kori, pūtēju orķestris, Tautas teātris, folkloras kopa, vidējās paaudzes deju kolektīvs Ieviņa, jauniešu deju kolektīvs Buki un Tautas lietišķās mākslas studija Smiltene. No tiem divi ir pilnīgi jauni – jauktais koris LidoJums un jauniešu deju kolektīvs Buki, par ko mēs ļoti priecājamies, jo šajā ziņā esam nedaudz unikāli un varam būt lepni par to, ka pēc Dziesmu svētku gada nevis kāds kolektīvs izčibējis, bet gan tieši radies vēl klāt, tāpat vidējās paaudzes deju kolektīva sastāvs ir tik kupls kā nevienu sezonu viņu pastāvēšanas vēsturē.
Jauniešu koris LidoJums izveidojās no vidusskolas absolventiem, kuri savulaik dziedājuši skolēnu korī Lido – abus šos kolektīvus vada Valda Sedola. LidoJums līdz šim ar spēcīgu koncertprogrammu uzstājies valsts svētkos novembrī kopā ar skolas kori Lido, tā izskanēja arī 17. novembrī Valkā kopā ar Mirage Orchestra un solistiem Antru Stafecku un Andri Ērgli, pēc tam vēl dziedāja Ķīpsalā starptautiskā deju konkursā, bet pēdējā uzstāšanās korim bija Alvila Altmaņa autorkoncertā kopā ar Smiltenes mūzikas skolas absolventu bigbendu. Arī pārējiem koriem – Vidzemītei, Pakalniem un senioru jauktajam korim Mežābele – ir pilni sastāvi, visi aktīvi darbojas un koncertē, katram ir savs atšķirīgs darba stils, sasniedzamie mērķi un atšķirīga repertuāra izvēle.
VISI VIENKOP – Smiltenes 10 amatierkolektīvi pēc sezonas atklāšanas koncerta Atmiņu albums ar pilsētas galvu Gintu Kukaini centrā. Agņa Meldera foto