Izstādē ar gandrīz 50 fotogrāfijām piedalījās 14 dalībnieki. Tā bija veidota kā aizvadīto gadu retrospekcija, kur skatāmas gan Latvijas ainavas un ziedi, gan fotogrāfijas no ceļojumiem Vācijā un Zviedrijā, kā arī krāšņas bildes ar pilsētas pašdarbības kolektīviem.
Uzrunājot izstādes dalībniekus un viesus, Mazsalacas kultūras centra direktore Dace Jurka atcerējās 1991. gadu, kad pie Āžkroga tapusi pirmā izstāde, kurai pēdējos gados sekoja «Vertikālā Mazsalaca», «Viena diena Mazsalacas novadā» un citas. Dace Jurka ar rozi sveica katru izstādes dalībnieku, bet Aleksejs no saviem studijas audzēkņiem saņēma veselu klēpi ziedu un arī pirmos pūpolus.
Gan «Fokusu», gan tā vadītāju ar sirsnīgām dziesmām sveica sieviešu vokālais ansamblis «Atbalss». Skanot dziesmai «Manas dzīves dienas», varēja redzēt, ka vienmēr skrejošo nemiera garu Alekseju aizkustina dziesmas vārdi un viņš uz brīdi iegrimst atmiņās:
«Vai par maz ievu krastos ir klejots,
Vai par maz rudzu ziedā ir iets,
Vai par maz bērzu birztalās dzejots,
Vai par maz liepu paēnā smiets?»
Par ko aizdomājās Aleksejs? To zina tikai viņš pats. Varbūt tie bija bērnības mirkļi kopā ar ģimeni, varbūt skolas gadi Kocēnos, kur viņš «saslima» ar fotografēšanu, bet varbūt krustu šķērsu izbraukātie ceļi pa Valmieras rajonu, strādājot «Liesmas» redakcijā?…
Lai arī 75 gadi ir diezgan cienījams vecums, Aleksejs vienmēr ir optimisma un enerģijas pilns. Viņš vada foto nodarbības arī Vecatē, Rīgā, ir fotostudijas «Fokuss» un foto biedrības «Valmieras atspulgs» vadītājs, viņš uzņemas izstāžu organizēšanu, bet no bildēšanas brīvajā laikā ir uz starta līnijas vieglatlētikas sacensībās, kur Aleksejs parasti ir pirmajā trijniekā. Tā turpināt!
MAZSALACĀ. Fotostudijas «Fokuss» dalībnieki un viesi divu jubileju svinībās. Vidū ar ziediem — Aleksejs Koziņecs.