Skolotāja Inga Gaile ir ievingrinājusi roku dažādu braucienu rīkošanā, un arī šoreiz kolēģi vienojās par vienu no Ingas piedāvātajiem ekskursijas variantiem. Jelgavas puse šķita nezināmāka, un tas parasti arī saista. Piedevām programmā Ledus skulptūru festivāls, kura iepriekšējo gadu fotogrāfijās redzētais šķitis sajūsmas vērts!
Pirts muzejs – mūsu pirmais pieturas punkts netālu no Murjāņiem. Tā vadītājs ir atraktīvais un zinošais Teodors Karlsons. Pirmā pirts uz muzeju atceļojusi no Dagdas. Tad sekoja 1881. gadā celta pirts ar dakstiņu jumtu no Kurzemes, Vānes pagasta, pēc tam – no Audriņiem un Pelēčiem, kas atrodas starp Preiļiem un Daugavpili, un pati tuvākā – tepat no Kocēniem Vidzemē. No Dagdas atceļojušajai pirtij celšanas gadu grūti pateikt, taču tā noteikti ir vecāka par 100 gadiem. Muzejā ir arī pirts Bastu no Zviedrijas, kas iebūvēta celtniekiem paredzētā vagoniņā. «Mums, latviešiem, pirts pirmām kārtām bija vieta, kur sākas un beidzas cilvēka dzīve. Senos laikos sievietes dzemdēja pirtī, jo tā bija vienīgā siltā un sterilā vieta visā sētā. Droši var sacīt, ka melnajā pirtī gaiss ir sterilāks nekā operāciju zālē,» tā skaidro pirtnieks, atklājot arī, ka tradicionālajā pirts būvē neko nevajagot mainīt, jo tā gana labi pierādījusi savu vērtību gadsimtiem cauri. Viņa būvētajā Lielajā Melnajā pirtī pēršanās notiekot regulāri, laiku izziņojot internetā (pirts muzejam ir mājaslapa), un varot pieteikties, kas vien vēlas. Papildinājuši savus priekšstatus par pirts būšanām un nolēmuši šeit noteikti atbraukt arī uz veselīgo pērienu, tālāk dodamies uz kazkopju mājām Līcīšiem pirms Jelgavas.
SKATS UZ JELGAVU no 9. stāva laukuma.