Atmiņas, cieņa un mīlestība daudzus valmieriešus mudināja iestāties pret režisora 1989. gada 26. augustā Vecpuišu parkā iestādītās sudrabegles iznīcināšanu, jo, iespējams, kāds uzskatīja, ka tā neiederas parka lapkoku zonā. Savukārt par piemiņas plāksnes nepieciešamību iestājās ārste Astra Jūra – Pēteri Lūci kopš pirmajiem viņa darba gadiem Valmierā ar Jūru ģimeni saistīja ilga un cieša draudzība.
«Visa mūsu dzīve no sešdesmitajiem gadiem vijās blakus. Vīrs Roberts Jūra ļoti cienīja režisoru, viņi sadraudzējās un pat mūsu dēlu viņi abi, Gaujas krastā sēžot, nokristīja par Oskaru. Toreiz jau mediķi nevarēja noteikt jaundzimušā dzimumu, un, kaut arī dēls piedzima tikai nākamā gada februārī, viņi jau septembrī zināja: būs Oskars. Pēteris Lūcis kļuva ne tikai par Oskara krusttēvu, bet arī ļoti bieži, ne tikai svētkos, arī grūtos brīžos (atceros, izrādes Mākoņu krāsas radīšanas laikā viņš pārdzīvoja lielas problēmas sevī) ciemojās mūsu mājās. Tās ir atmiņas par viņu visam manam mūžam, dzīvas tās ir arī manos trīs bērnos, kuri izauga šajā īpašajā atmosfērā.
ATMIŅU BRĪDIS. Piemiņas plāksnes atklāšanā Vecpuišu parkā. No kreisās: ārste Astra Jūra, Valmieras teātra aktieri Astra Baumane (no labās) un Rihards Rudāks, Valmieras pašvaldības speciāliste Līga Bieziņa. Vērā ņemamu ierosinājumu mūsu teātra ilggadējā galvenā režisora Pētera Lūča piemiņas saglabāšanai izteica Viestura vidusskolas bijušais direktors Ivars Briedis: īstais laiks kādai no pilsētas ielām dot Pētera Lūča vārdu! Jāņa Līgata foto