Liepas muižas loma Latvijā
Pa Liepas muižas gadsimtu vēstures takām «Liesmu» izvadāja muižas pārvaldnieks Guntis Bērziņš:
«Zviedru laikos, ap 1624. gadu, karalis Gustavs Ādolfs savam valsts kancleram grāfam A. Uksenšernam piešķīra zemes (tajā skaitā Valmiermuižā). Viņa mazdēls Liepā izveidoja muižu. Nosaukums «Lindenhoff» tai neesot dots te augošo daudzo liepu dēļ, bet tāpēc, ka viena no šeit esošajām zemnieku mājām saukusies «Liepas». Arī izvēle muižas atrašanās vietai nav bijusi netīša – zem augsnes virskārtas atrasts dolomīts, kas vasarā uzsilst, līdz ar to rudeņos muižu neskar salnas (tā tas ir joprojām). Dolomīts ticis izmantots arī kā būvmateriāls.
Ap 1680. gadu muižu redukcijas laikā Uksenšerni īpašumus zaudēja, muiža vairākkārt tika ieķīlāta un iznomāta. Būtisku ieguldījumu latviešu kultūrā, ienākot Liepas muižā, devis Baltijas superintendants Johans Fišers, kurš, būdams draugos ar Zviedrijas karali, sarunājis naudu, lai mācītājs Gliks varētu latviešu valodā iztulkot bībeli, kas 1690. gadā arī tika izdota Rīgā. Fišers izdomājis, ka bībele jāizdod arī igauņu valodā.
MUIŽAS KUNGU MĀJA. Priekšplānā mākslinieka Matiasa Jansona veidota skulptūra. Teritorijā skatāma arī šī autora skulptūra «Acis». Pavisam muižā atrodas 33 objekti, tostarp ēkas, vairāki labirinti, dīķi, spirta noliktava un alus brūzis, boskets Eiropas stilā, ķieģeļu ceplis, skulptūras. Ārijas Romanovskas foto