Par saimniekošanu vēl pašiem jāpiemaksā
Zemnieku saimniecībā «Apsītes» kārtējais rīts bija sācies ar kopīgām brokastīm. Šāda tradīcija darba dienu sākt, pie brokastu galda pārspriežot padarāmo, uzturēta gadiem ilgi. Saimniece, sakot, ka nepaēdis strādnieks nav labs strādnieks, allaž rūpējas arī par kopīgām pusdienām un launagu. Šāda Rantas attieksme pret saviem cilvēkiem tiek novērtēta ar uzticību: «Vienīgā slaucēja «Apsītēs» strādā nu jau gadus 16 vai pat ilgāk, arī strādnieks Vitālijs saimniecībā vismaz 13 gadus. Cilvēki pie mums nemainās. Un par to, ka ražojam tikai ekstra klases pienu, varu būt pateicīga savai slaucējai Sarmītei. Tas pilnībā ir viņas nopelns. Tiesa, ar izslaukumiem nevaram lepoties, ir saimniecības, kur izslauc 14 tūkstošus, 12 tūkstošus litru no govs gadā, tepat kaimiņos govis dod 75 litrus dienā. Mums vidējais izslaukums pagājušajā gadā bija virs 9 tūkstošiem litru no govs, šogad būs zem 9 tūkstošiem,» vērtē Ranta.
Pašlaik saimniecībā ir 70 slaucamās govis, bet kopā ar nobarojamiem lopiem sanāk ap 200 galvu. «Esam vieni no mazajiem piensaimniekiem. Pašiem gan gribētos sevi pieskaitīt pie vidējām saimniecībām, bet pēc oficiālajiem rādītājiem nesanāk. Pašlaik daudzas saimniecības ir rekordlielas, dažā pat divi tūkstoši govju, tūkstošiem hektāru zemes,» spriež saimniece.
RANTA ŠMITA, kura guvusi atzinību nominācijā «Latvijas piensaimniecības patrioti». Jāņa Līgata foto