Pamazām nāk pavasaris un arī tradicionālo Plostnieku svētku laiks… Kā būs šogad?
Līdz šim mūs nekad nekas nav spējis atturēt (smejas)! Kopš 1997. gada līdz šim nav bijis tā, ka nenotiek Plostnieku svētki. Lai kas arī būtu bijis! Arī tad, kad bija aizliegts, mēs tāpat plostu uztaisījām. Jā, mums nebija tradicionālo Plostnieku svētku, taču šie svētki jau katram ir kaut kas cits… Pašiem plostniekiem svētki ir plostu siešana un brauciens pa Gauju, viņu sagaidītājiem atkal būtiska ir plostu sagaidīšana Strenčos krastmalā un svinēšana jau uz zemes. Plostnieku svētki nav tikai vienu dienu. Tie sākas ar tradīcijas kopšanu – ar plostu sasiešanu un pārējiem priekšdarbiem. Jo tas nav tā, ka tu uzkāp un brauc lejā pa Gauju, tas ir smags darbs. Arī tajā gadā, kad viss bija aizliegts, tas bija 2020. gads, notika brauciens ar plostu. Tur gan bija maz cilvēku, lai tiktu ievēroti noteiktie ierobežojumi, arī plosts bija sasiets mazāks un svētki galā Strenčos nebija. Taču brauciens bija īpašs, jo notika nevis no Spicu tilta, bet gan no Igaunijas, kur iebraucām iekšā plostu siet 15 kilometrus kaimiņvalstī.
SEDAS POSTPADOMJU ŠARMS. Iebraucot šajā mazpilsētiņā, brīžiem paliek sajūta, ka laika mašīna aizvedusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad būvēts vairums Sedas daudzdzīvokļu ēku.