No bērnu dienām atceros tos pavasarus, kad purvs bija sasalis, bet plāna virskārta jau atlaidusies un dzērvenes kā košas krelles gulēja virs sūnas.
Pētnieciskā darbā pērn mēģinājām vairākus dzērveņu lasīšanas kombainus, bet to darba kvalitāte vēl tālu līdz 100% ogu nolasīšanai. Tā visu ziemu dzērveņu laukā palika guļam 10% – 20% nobirušo ogu. Līdz ar to tām tagad ir īstā «purva dzērveņu» piegarša un aromāts, jo rudenī šīs dzērvenes ir lepni paceltas pretim lasītājam mētrās – augumā līdz 20 cm.
Zīmīgi, ka arī Amerikas indiāņu tautu tradīcijās ir šīs ogas lasīt divas reizes gadā, bet pavasara ogas tiek speciāli sauktas par Augstā Gara veltēm, jo tās palīdz novērst ziemas nestās kaites un slimības. Parasti tur purvi pārplūst no kūstošā sniega, bet tālāk plūdi ielejās atnes sarkanās ogas tik daudz, ka upes krāsojas asins krāsā.
Mēs dzērveņu laukos strādājam katru dienu, bet sestdienās, svētdienās jūs gaidīs mūsu pārstāvis – darbu vadītājs.
Pateicībā limbažniekiem, cēsniekiem, valmieriešiem – pērnās ražas vākšanas palīgiem! Tagad baudīsim sauli un šogad pirmās ogas.
Laipni gaidīti Pavasara talkās!
RAŽU APBRĪNO ASV vēstniecības darbinieki pēc tam, kad katrs salasīja 5 – 10 litrus ogu.