Pieiet radoši
45 Latvijas skolās šogad viesojās medijpratības iniciatīva “Pilna doma”. Uz skolām brauca divpadsmit atzītu mediju profesionāļi, viesojās kāds absolvents un ziņu portāla “Delfi plus” redaktors Filips Lastovskis. Nodarbībā jaunieši varēja ne tikai mācīties no redaktora pieredzes, bet arī līdzdarboties, uzzināt, kāpēc kritiskā domāšana un medijpratība ir tik svarīgas prasmes.
“Mums, multimedijiem, skolā bieži stāsta par viltus ziņām,” meitenes iesāk sarunu, “tomēr šodien mums to pasniedza oriģinālā veidā. Filips rādīja konkrētus piemērus (publikācijas) ar skandaloziem virsrakstiem, zem kuriem slēpās trīs četri dažādi raksti, sajaukti vienā. Teksts šķita loģisks. Tajā bija iekļautas neesošas instances, piemēram, bērnu pārtikas dienests. Mums bija uzdevums atzīmēt, kas rakstā ir izdomāts, nepatiess. Nodarbības izskaņā prezentējām savu veikumu, apspriedām izlasīto,” atceras Līva un Stefānija.
Pirms nodarbības skolēni internetā izpildīja testu, atbildot uz jautājumiem par to, kā viņi uztver izlasīto, – vai ievēro teksta autoru, vai piekrīt faktiem, vai zina, kur ņemta iekļautā informācija utt. Šo pašu testu pildīja pēc nodarbības, un varēja redzēt, kas iegūts.
“Iemācījāmies orientēties mediju laukā – ne tikai pieņemt uzrakstīto, bet domāt pašiem un veidot savu viedokli. Dažas detaļas iepriekš neiedomājos pārbaudīt, piemēram, rakstos minēti eksperti, kas pauž viedokļus. Vai viņi maz eksistē?” skaidro Stefānija.
Līva uzzinājusi, ka eksperta viedoklis vai citējums nereti ņemts no pavisam cita materiāla par pavisam citu tēmu un ielikts kā atbilstošs rakstam. “Jābūt objektīviem,” viņa spriež.
Galvenais ziņu avots – internets
Meitenes aktuālāko informāciju lasa ziņu portālos, skatās arī ziņu kanālus televīzijā. Stefānija gan atzīst, ka viņa būtiskāko informāciju gūst vietnē “Twitter”. Interesējošās tēmas dažādas – politika, māksla u.c. Tomēr visvairāk meitenes interesē kultūra. Līvas ģimene abonē “Saldus Zemi” un “Latvijas Avīzi”. Viņa brīvajā laikā lasa arī grāmatas, bet virtuālajā vidē galvenokārt meklē informāciju par aktualitātēm Latvijā un Eiropā. Redzams, ka skolnieces ir inteliģentas, tādēļ viņas neinteresē raksti par citu cilvēku privāto dzīvi.
Abas atzīst, ka pie telefona un citiem ekrāniem dienā pavada vairākas stundas. Ko viņas dara? Lielākoties izmanto vietni “Youtube”, jo tur par jebkuru tēmu apskatāmi dažādi video. Līva papildus daudz laika pavada arī vietnē “Instagram”, kur liek savus fotoattēlus, gūst iedvesmu no citiem fotogrāfiem, kā arī skatās rokdarbu video, no kuriem pati daudz ko iemācās.
“Sociālie tīkli ļauj ātri un ērti sazināties ar cilvēkiem visā pasaulē. Dažkārt interneta lietošana ir nelietderīgi iztērēts laiks, tomēr telefonu nolikt malā reizēm ir ļoti grūti,” atzīst skolnieces.
Svarīgi būt starp savējiem
Stefānijas un Līvas dzīvē internetam ir dažāda nozīme. Stefānija sociālajos tīklos neliek savas fotogrāfijas un neizpauž daudz informācijas par sevi. “Internets man ir tikai uzziņai. Multimediju stundās skolotājs Lauris Rinmanis mums stāstīja, ka, pateicoties internetam, cilvēkiem ir daudz vieglāk paust savu viedokli, kas viņiem šķiet ļoti svarīgs. Es nedomāju, ka mans viedoklis vai mana ieliktā bilde kādam būtu ļoti nozīmīga. Man nav svarīgi sevi parādīt svešiniekiem,” stāsta Stefānija.
Savukārt Līva sociālajiem tīkliem piešķir lielu nozīmi. “Ir iespējams parādīt savu attieksmi, uzspiežot “patīk” vai daloties ar kādu drauga attēlu vai ierakstu. Sociālie tīkli veicina komunikāciju reālajā dzīvē – ir tēmas, par ko parunāt. Ja paziņa iečekojas pasākumā, noteikti pēc tam viņam pajautāšu, ko redzēja, kā patika utt.
Es arī izmantoju internetu, lai parādītu savas fotogrāfijas, iespējams, tā papildinu interesentu loku un iedvesmoju citus,” viņa stāsta.
Meitenes ir pārliecinātas, ka globāli internetā viņām nav lielas lomas, bet savā sekotāju lokā un starp paziņām gan. “Lai arī man pietiktu ar attiecībām tikai reālajā dzīvē, tomēr jāsaprot, ka internetam ir liela nozīme mūsu visu dzīvē. Ja jautātu cilvēkiem pirms 20–30 gadiem, atbilde noteikti būtu citādāka,” piebilst Līva.
Skolā meitenēm mācīts, ka viedokļi vairs nav cilvēku domas, bet lielākoties iepriekš dzirdēti un pārfrāzēti citu uzskati. “Uz vienu problēmu var paskatīties no dažādiem skatpunktiem, neko jaunu nevar izdomāt. Lai cik arī vienādu viedokļu būtu, katrā tomēr ir atšķirīgi aspekti,” – uzskata skolnieces. Līva piebilst: “Manuprāt, mūsdienās sociālo tīklu dzīve ar reālo ir sajaukušās tā, ka viss pateiktais un izdarītais internetā šķiet vienlīdzīgs ar patiesām darbībām.” Viņas gan apstiprināja, ka pašas savu dzīvi internetā ļoti nošķir no reālās.
VIEDOKLIS
Jāievēro mediju higēna
“Delfi plus” redaktors Filips Lastovskis:
Medijpratība un kritiskā domāšana jāmācās, lai atšķirtu nepatiesu informāciju no patiesas. Laikā, kamēr, piemēram, Krievija ļoti subsidē savas valsts medijus, ne Eiropas Savienībai (ES), ne Latvijai īsti nav vērts likt pretī līdzīgu naudu līdzīgos propagandas kanālos, bet tā vietā daudz būtiskāk ir strādāt ar ES iedzīvotājiem un attīstīt medijpratību. Ir ārkārtīgi garš risku saraksts, ja to neprotam. Sākot ar to, kā cilvēks pieņem savus finanšu lēmumus, kā un vai vispār uzticas kādām finanšu institūcijām, ko dara ar saviem finanšu uzkrājumiem u.c. Ļoti bieži redzam viltus ziņas, kas saistītas ar baumu izplatīšanu par bankām. Tomēr vislielākie meli saistās ar vēlēšanām. Tad iedzīvotājiem ir risks, pieņemot savu lēmumu un dodoties uz Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām.
Skaidrs, ka jāievēro mediju higiēna. Te viens no būtiskākajiem aspektiem ir, ka patērējam plaša mēroga informāciju, lasām dažādus medijus, nevis pārtiekam no viena. Latvijā viens medijs vēsta par dažādiem notikumiem, bet paralēli būtu svarīgi lasīt arī, piemēram, “Latvijas Avīzi” vai citu sabiedrisko mediju. Medijam jāprot iegūt lasītāju uzticību – jābūt aktuālai informācijai par to, kas notiek valstī. No kā vajadzētu izvairīties? No skaļiem, pārspīlētiem virsrakstiem, piemēram, “Oi, oi, oi, tu nekad neticēsi!”.
Manis pārstāvētā redakcija cenšas aptvert pēc iespējas plašāku interešu loku, sniegt dažādāku informāciju, tāpēc mums ir reportieri gan Saeimā, gan valdībā, kā arī dodamies uz Eiropas Savienības institūcijām. Manuprāt, ir svarīgi atbalstīt Latvijas medijvidi kopumā, paskatīties, ko raksta dažādi ziņu avoti, tajā skaitā reģionālie mediji. Cilvēkiem vajadzētu spēt nošķirt, kuri ir pašvaldību ielikteņi, un kuri – neatkarīgi laikraksti. Kurzemniekiem ar to paveicies, jo ir lielāks skaits neatkarīgo preses izdevumu nekā citviet.
Jauniešiem, bet ne tikai viņiem, rūpīgi jāizvēlas, kādiem medijiem sekot, kādus avotus lasīt un ar ko dalīties. Lai saprastu, ka raksts satur viltus ziņas, vispirms jāapskatās, vai šis medijs ir zināms, atpazīstams. Ja nav, tad jāpārbauda, vai tas eksistē. Uzmanība jāpievērš arī fotogrāfijai, kas ievietota pie raksta, – vai tā nav vienkārši paņemta no interneta? Ļoti svarīgs faktors ir apskatīties, vai rakstam ir autors un vai mediju lapā autoru komanda vispār ir atrodama. Pirmais solis ir veikts, ja tiek pārbaudīti šie kritēriji.”
Signes Meires foto
“Protam ne tikai pieņemt uzrakstīto, bet arī domāt līdzi un aizstāvēt savu viedokli!” apgalvo 12. Klases skolnieces Stefānija Pavlova (no kreisās) un Līva Vidžupa.
Reģionālo laikrakstu pielikums “Novadi saprot”. MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.