Sākam ar Zīļuka vēstures īso kursu!
Kad es te atnācu strādāt, tas bija kolhoza Draudzība bērnudārzs. Bet šai pirmsskolas izglītības iestādei Zīļuks pirmās saknes ir 1949. gadā, un tas bija viens no pašiem pirmajiem kolhozu bērnudārziem visā Latvijā! Sākumā tikai vasarās, bet kopš 1966. gada šis bija diennakts bērnudārzs. Tolaik dārziņā bija ap 30 bērnu, un lielākā daļa no viņiem palika no pirmdienas līdz piektdienai. Lai viņu vecāki varētu iet kolhoza darbos, un viss!
Tad jau šis dārziņš ir patiešām ar īpašu stāstu.
Jā. Un pēc tam, kad sākās kapitālisms, mūsu bērnudārza ēkai pieteicās īpašnieks. Tā nu ik uz diviem gadiem ar saimnieku slēdzām īres līgumu, līdz pēkšņi 2007. gadā viņš vairs līgumu ar mums neslēdza… Toreiz Rencēnu ciema padomes priekšsēdētājs bija tagadējais novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds, viņš tad arī sameklēja mums šo jauno mājvietu — nu jau pašvaldībai piederošā ēkā Valkas ielā 6. Tieši tobrīd likvidējās alternatīvais Valdorfa bērnudārzs, piecgadnieki un sešgadnieki aizgāja uz skolu, un ēkas vienā galā ienācām mēs. Lielā zāle bija pilna ar mēbelēm, paši sēdējām un raudājām, jo iepriekšējā māja Labrenčos (pie Valmieras – Rūjienas šosejas starp Sauļiem un Buku — G.V.), kur bērnudārzs bija līdz tam veselus 40 gadus, bija kļuvusi tik mīļa…
Šeit tas labums, ka tomēr pats Rencēnu centrs.
Protams! Raudājām tāpēc, ka telpas Labrenčos bijām labā kārtībā uzturējušas, kamēr šeit jau viens otrs logs teju ārā no rāmjiem krita. Arī telpas šeit plašākas, un Kārlis (Sedvalds) mums toreiz teica, ka šeit ar laiku būšot vēl labāk, nekā tur palika. Un ir jau arī!
SPECIĀLI BURTNIEKAM. Uz brīdi no savām āra rotaļām atrāvušies Zīļuka vecākās grupiņas bērni, lai (pa kreisi) auklītes Agitas Švernas un (pa labi) audzinātājas Ilzes Kārkliņas vadībā sarindotos foto mirklim. Tādi jūs visi bijāt 2017. gada 14. martā!