Iemesli ir dažādi – gan tas, ka nedrīkst pulcēties, gan tas, ka biedriem ir bail par savu veselības stāvokli. Tomēr ir biedrības, kas turpina darboties arī pandēmijas laikā. Tiekas mazāk cilvēku, bet nekas neapstājas.
BIRUTA UZĀRE, Valmieras pensionāru biedrības priekšsēdētājas vietniece, stāsta par laiku, kas pavadīts pandēmijas ierobežojumos:
«Jā, pandēmija mūs ir padarījusi mazāk aktīvus, bet mēs turpinām darboties. Es pati darbojos ar nūjotājām, divreiz nedēļā sanākam uz nūjošanu. Tas ir labs veids, kā izkustēties brīvā dabā, arī ievērojot distanci, ja tas ir nepieciešams. Vasarā arī noorganizējām ekskursiju, kad tas bija atļauts. Darbojamies. Šajos gados esam arī uzrakstījuši projektus – esam iegādājušies nūjas un vingrošanas paklājiņus. Ne visiem biedrības locekļiem ir iespēja atlicināt naudiņu nūjām vai vingrošanas paklājiņam. Iepriekš biedrības locekļi sanāca uz vingrošanu divas reizes nedēļā, šobrīd tas ir nedaudz panīcis saistībā ar pandēmiju.
ŠĪS SEZONAS NŪJOTĀJI. Foto no B. Uzāres personiskā arhīva