BAUDĪT kultūras dzīves notikumus izvēlas vietējie un pilsētas viesi. Šī fotogrāfija tapusi Mazsalacas svētku laikā, kad ceļš no pilsētas centra līdz Lībiešu pilskalnam bija ļaužu pilns. A. Koziņeca foto
Daudzi novadnieki piedalījās un daudzi skatījās simtgades Dziesmu un deju svētkus. Vietējo un ciemiņu simti Mazsalacu izbaudīja to četru dienu laikā, kad mazpilsēta jūlija otrajā pusē vērienīgi svinēja pilsētas svētkus, jo ne tikai Latvijai šogad liela jubileja, bet arī Mazsalaca svin savu deviņdesmitgadi.
Nekas nav beidzies un rimis. Šajā nedēļas nogalē visā Latvijā un arī Lībiešu pilskalnā būs zaļumballe – Vislatvijas līksmošana, un priekšā arī mēneši, kad mazpilsēta virmos sarkanbaltsarkanajos toņos. Tādas ir ieceres un mērķi, kam vajadzīgs vietējo līdzi jušanas prieks un līdzi pārdzīvošana. Līdz šim, organizējot virkni notikumu, kas sajūsminājuši novadniekus un viesus, tas izdevies.
Par darbīgo vasaru un ceļu pretim svētku rudenim «Liesma» sarunājās ar Mazsalacas novada kultūras centra direktori DACI JURKU, kura vienmēr uzsvērusi, ka nav vajadzīgi un viņai nepatīk pasākumi un notikumi, kas kalendārā ierakstīti un realizējami ķeksīša pēc. Tāpēc Dace un viņas komanda strādā no sirds.
«Vai iznāca labi svētki? Četras notikumu pilnas dienas, bet par to, kādas tās bija, lai spriež sabiedrība. Mūsu komandai, kultūras centra cilvēkiem, kas bija visos notikumos iekšā, mums kā organizatoriem vislielākais prieks bija par to, ka mazpilsēta svētku laikā bija ļaužu pilna, ka vietējie iznāca ielās, ka viņus notikumi interesēja,» vērtēja Dace Jurka, atceroties, ka kupli apmeklēti bijuši velosvētki, ka sava vieta svētku dienu laikā bija izstādēm un norisēm pilsētas ielās, skvēros un īpašs notikums piedzīvots ielās un uz Lībiešu pilskalna estrādes skatuves, kad visi pašdarbības deju kolektīvi, kas Mazsalacas novadu pārstāvēja lielajos simtgades Dziesmu un deju svētkos Rīgā, dejoja ielās, laukumos, virpuļojot kopā ar skatītājiem, mazsalaciešiem un no tālienes sabraukušajiem, līdz pat estrādei, kur vēlreiz tika izdejota «Māras zeme».