«Tās ir dzeltenās ilzītes, līdzīgas margrietiņām, to novārījumā šobrīd top pirmais krāsojums. Stundu jākarsē novārījums, tikpat ilgi norit krāsošana 70 – 80 grādu temperatūrā, pēc tam notiek kodināšana. Sākotnēji tai izmantojām ķīmiskos kodinātājus, bet tagad esmu nonākusi līdz tam, ka vajag krāsot ar dabu, man vairs negribas piebērt stipru alvas sāli, tāpēc tagad kodināšanai izmantoju bērzu sulas. Ir jau augu materiāli, kuriem kodinātāju nemaz nevajag, kā sīpolu un koku mizas, kuros jau šīs vielas ir iekšā. Šodien pirmo reizi aizņēmos ziedus no citas valsts – gribu izmēģināt, kas iznāks no karkādes tējas, jo Latvijā sarkano var dabūt tikai no madaru saknēm. Vislielākā problēma ir dabūt zaļo, pagaidām vēl neesmu atklājusi, kā no dabas dabūt spilgti zaļu. Citās zemēs ir košāki augi, piemēram, sarkankoks, kas vēl mūsdienās izpeld jūras malā, kad to sarīvē, var iegūt sarkanu krāsu. Vēl citās valstīs esot tāds sīks kukainītis košenila, ar tādiem neesmu mēģinājusi.
SANDRA LAUBERTE rāda, kāda izskatījās dzijas šķetere pirms krāsošanas dzeltenajās ilzītēs. Ārijas Romanovskas foto