— Mana dzimtā puse ir Kauguru pagasta «Līči». Ilgi dzīvoju Rīgā, bet pirms dažiem gadiem atgriezos novadā. Labu laiku biju iesaistījusies uzņēmējdarbībā. Bet tad radās iekšējs aicinājums sākt nodarboties ar dažādās atkarībās nokļuvušiem pusaudžiem un jauniešiem. Tādēļ jau 2015. gadā nodibināju šo biedrību, kas aktīvu darbību sāka vien pagājušajā gadā.
Sākotnēji bija doma veidot atkarībās nokļuvušajiem rehabilitācijas centru. Taču vēlāk pārdomāju, ka palīdzība ir vajadzīga daudz plašākam cilvēku lokam, arī vientuļiem senioriem, daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem. Meklēju telpas, kurās varētu darboties. Kad novada pašvaldībā Mārim Zvirbulim pastāstīju, ko varam piedāvāt, viņš mani sadzirdēja, bija ļoti pretimnākošs. Tā pašvaldība mums bezmaksas lietošanā uzticēja izmantot telpas, kurās agrāk darbojās jauniešu centrs. Te tad arī palēnām sākām darboties. Labiekārtojām ilgāku laiku neizmantotās telpas, veidojām radošās darbnīcas gan pieaugušajiem, gan bērniem, organizējām atrakcijas un labdarības koncertus, arī «Helovīnu ballīti» un citas bērniem, bija semināri. Tuvojoties ziemai, «Staļļa» augšstāvā izveidojām izstādi par kolhoza dzīvi Kauguru pagastā, sarīkojām arī atmiņu pasākumu. Šeit ir savākti patiešām apjomīgi materiāli par cilvēku dzīvi Kauguros kolhozu laikos, tie prasa nopietnu atsevišķu izpēti. Biedrībā Nodarbinātības valsts aģentūras projekta «Jauniešu garantijas» ietvaros kā brīvprātīgā darba veicējas strādā arī trīs jaunas sievietes no Kauguru pagasta.
IECERU IR DAUDZ. Tā Evija Jēkabsone. Ārijas Romanovskas foto