Vai pašlaik sporta skolas audzēkņi ir tikai florbolisti?
Pagaidām jā. Pateicoties tieši florbolam, Jāņa Daiņa un Ivara Jēkabsona ieguldītajam darbam (abi viņi ilgus gadus strādājuši kā pulciņu vadītāji), kā arī Ivara Jēkabsona idejai, kas izrietēja no nepieciešamības attīstīties, uz florbola bāzes izdevās izveidot sporta skolu. Tas, protams, nenozīmē, ka nākotnē skolā neienāks arī kāds cits sporta veids. Bet, iedziļinoties sistēmā, ir skaidrs, ka tas nebūs tik vienkārši. Lai tas notiktu, ir vajadzīgs bērnu un grupu noteikts skaits, tāpat treneri un attiecīga infrastruktūra. Vēsturiski šeit ir bijis florbols, un tieši tam zāle būvēta. Taču novadā, nenoliedzami, ir arī citi aktuāli sporta veidi, tostarp jāšanas sports, orientēšanās, un pašvaldība patiesībā ir izteikusi interesi par citu sporta veidu piesaisti. Tomēr mans personiskais viedoklis ir, ka pašlaik jākoncentrējas uz to, kas mums jau ir, un tas jānostabilizē.
Šobrīd esam spējīgi florbolā, un Ivars Jēkabsons, Juris Zilberts, Jānis Dainis un arī es paši esam spēlējuši florbolu, mums ir zināšanas florbolā, un zinām, ko ar tām darīt. Ja atradīsies kāds cits sporta veids, būs arī citi treneri, novada pagastos var izveidoties citu sporta veidu centri. Vienlaikus jāsaprot, ka novadā iedzīvotāju ir tik, cik ir, un ka mūsu primārā interese ir par vietējiem jauniešiem. Pie tam katrs sporta veids prasa noteiktu bērnu skaitu. Piemēram, florbolā – jo mazāk grupu, jo lielāks bērnu skaits jāsavāc. Ja kādā sporta veidā treneris spēs piesaistīt audzēkņus, problēmu vismaz šajā ziņā nebūs. Situācija arī ir tāda, ka, lai saņemtu valsts finansējumu, noteiktam sporta veidam vispirms jābūt akreditētam. Mēs esam akreditēti konkrēti florbolam. Līdzko nāks jauns sporta veids, tam gadu jānostrādā testa režīmā, kura laikā finansējums nāk no pašvaldības vai citā veidā, tikai tad sekotu akreditācija.
LĒKT VAI NELĒKT? Viens no testa uzdevumiem nometnē – lēkšana tālumā ar ieskrējienu. Diemžēl tā izpildi patraucēja lietus, un šo testu nācās atlikt. Jāņa Līgata foto