Tajās dienās Viļņā ir kā bišu stropā, jo Sv. Kazimira svētku tirdziņš ir vecākais un vislielākais gadatirgus Eiropā. Kad, ejot pa vecpilsētu, esi ticis līdz majestātiskajam Katedrāles laukumam un paver skatu apkārt, tad ieraugi: visas šķērsielas ir tirgotāju pilnas, bet interesenti plūst pa tām kā pa ielu, kur divvirzienu satiksmes plūsma. Tikt no vienas letes pie citas, kas ielas pretējā pusē, var izrādīties sarežģīti. Vismaz tik tālu sarežģīti, lai burzmā nepazaudētos.
Tirgum ir starptautisks skanējums, jo ik gadu marta pirmajās brīvdienās Viļņā pulcējas amatnieki ne tikai no Lietuvas, bet arī Polijas, Baltkrievijas, šogad bija arī no Ukrainas un, protams, amata pratēji un gardumu ražotāji no Latvijas.
Cik varēja pamanīt un novērtēt, plašajā tirgū bija klāt gan Skrīveru gotiņu ražotāji, gan vairāki sukāžu gatavotāji un dabīgo sīrupu realizētāji. Kad apjautājos, pārdevēji teica, ka esot no Tukuma un Jēkabpils. Pat vairākās vietās varēja iegādāties Daugmales Jāņa medu un citus bišu produktus un arī Daugmales keramiku, kas redzēta Simjūda un Valmiermuižas tirgos. Igaunijas meistarus nemanīju, bet ukraiņi, baltkrievi lepojās ar tautiskajos rakstos izšūtām blūzēm, krekliem, arī ādas izstrādājumiem, leiši rādīja daudz, lai vērtējam, kā amatnieku darinājumi atšķiras no latviešu acij pierastā. Bija adījumi, māla izstrādājumi, pinumi un verbas.
SVĒTKU GĀJIENS VIĻŅAS VECPILSĒTĀ ir viena no tradīcijām, kad gadatirgus laikā godina Sv. Kazimiru un aicina ļaudis uz jautru izklaidi.